Virziens.
Autostopa ātrums un panākumi ir atkarīgi arī no tā virziena. Lielākā mašīnu plūsma, labākais ceļu segums un lielākie panākumi autostopā ir uz šosejām, kas ved uz Maskavu (no Maskavas): šī “vilkme” uz Maskavu ir jūtama pat 2000 km attālumā. Ērti ir braukt uz Pēterburgu (no Pēterburgas) vai uz jebkuru citu lielpilsētu, teiksim, Čeļjabinsku; lielas pilsētas “pievelk sev” automašīnas vairāku simtu kilometru attālumā. Parasti apgabalu, rajonu centri “pievelk sev” automašīnas no visa apgabala, rajona. Pie apgabalu robežām satiksme ir mazāka kā apgabala (rajona) centros.
Lielpilsētas un jebkura pilsēta ir līdzīgas magnētam, kas pievelk sev automašīnas no visas apkaimes. Jo lielāks magnēts un jo tālāk no tā citi magnēti, jo lielāks tā darbības rādiuss. Virzīšanās “pa spēka līnijām” ved pie lielākiem panākumiem, nekā pretēji tām. Starp diviem magnētiem (uz apgabalu, rajonu robežām), kur mašīnu vismazāk, stopētājam vairāk nākas nīkt, bet, ja aizbrauc, tad, visticamāk, tālu.
Katram cilvēkam būtu lietderīgi iegūt autoceļu karti, taču, atcerieties, ka karti, kā jebkuru viedu grāmatu, nevajag uztvert burtiski, un par jūsu iestrēgšanu uz ceļa kartogrāfijas izdevniecības atbildību neuzņemas!
Izvēloties maršrutu citās valstīs atcerieties, ka šķērsot valstu robežas drīkst tikai oficiāli atzītos robežpārejas punktos. Ne visi robežpārejas punkti ir pieejami trešās (citas) valsts iedzīvotājam. Ja esat no citas valsts, tad šādās vietās jūs izsēdinās no automašīnas un liks doties uz citu robežpārejas punktu, tādu, kuru var šķērsot ārzemnieki. Starp dažām Āzijas un Āfrikas valstīm robežpāreju nav vispār, jo valdības ir vienkārši sastrīdējušās.
Dažkārt robeža ir slēgta naktī, dažkārt - arī brīvdienās; atbrauci piektdien sešos vakarā – nu, gaidi divarpus diennaktis!
Pie daudzām robežām, it īpaši Āzijā, ir izplatīts taksisms t.i. vešana par naudu.
Ja plānojat starptautisku ceļojumu, tad par šādām detaļām uzziniet iepriekš, izlasiet manas grāmatas – ceļvežus: Вольная Азия, Вольная Африка.
Pozīcija uz ceļa
Termins pozīcija ir viens no būtiskākajiem autostopā. Jūsu panākumi lielā mērā ir atkarīgi no tā, kā jūs protat atrast pozīciju – ērtu vietu balsošanai. Labā pozīcijā autovadītājam ir viegli un ērti apstāties, un jūs ātri aizbrauksiet; savukārt sliktā pozīcijā nostāvēsiet vairākas stundas, palaidīsiet garām simtiem mašīnu un nevienu neapstādināsiet.
Laba pozīcija negadās bieži, un dažkārt tās dēļ ir vērts noiet pat vairākus km ar kājām, toties tad no turienes var ātri aizbraukt. Tās dēļ ir vērts no mašīnas izkāpt 10-20 km ātrāk, toties pēc tam ātri noķert mašīnu, kas aizvedīs 100-200 km tālāk.
Sliktākās vietas balsošanai ir - uz tilta, tunelī, uz estakādes, zīmes “Apstāties aizliegts” darbības zonā, straujā nobraucienā vai kāpumā, iebraucot apdzīvotā vietā. Stopējot šādās vietās, jūs automātiski samazināt to mašīnu skaitu, kas jums apstāsies. Tāpat netiek rekomendēts stopēt autobusu pieturvietās: jūs var noturēt par pasažieri, kas gaida autobusu.
Vietās, kur ceļš ir šaurs un transporta plūsma liela, nevajadzētu balsot, varat izraisīt ceļu satiksmes negadījumu. Tādos gadījumos meklējiet vietu, kur ceļš paplašinās, šinī gadījumā lai tā būtu pat autobusa pieturvieta!
Tagad atradīsim labās pozīcijas. Uz ceļa var atrast vietas, pirms kurām autovadītājs kļūst īpaši uzmanīgs un samazina ātrumu. Tās ir: ceļu policijas posteņi, robežpārejas punkti, krustojumi, dzelzceļa pārbrauktuves, lieli ceļas seguma defekti, luksofori un tml.
Atrast šādas vietas ir ļoti svarīgi. Pozīcija pirms tādām vietām ir neveiksmīga - autovadītāja uzmanība ir vērsta uz gaidāmajām nepatikšanām, nevis autostopētāju, piemēram, pirms ceļu policijas posteņa vai pirms robežkontroles neapstāsies praktiski neviens. Nav ieteicams balsot vietā, aiz kuras ceļš sadalās divos vai vairākos dažādos virzienos, jo nebūs skaidrs, uz kurieni jūs dodaties.
Aiz tādiem punktiem iespēja apstādināt automašīnu krasi palielinās, tamdēļ ieteicams izvēlēties pozīciju 20-30 metrus pēc šādas vietas. Tālāk neejiet, bet izmēģiniet autostopa veiksmi šeit. Ja šādas ceļa īpatnības ir vairākas – izvēlieties vietu aiz pēdējās. Ja ceļš ir kalnains, izvēlieties vietu uz kāda no kalniem (jūs redzēs jau pa gabalu, un arī auto ātrums būs minimāls). Starp kalniem - ielejā - vai pirms kāpuma stāvēt nevajag.
Valstīs ar kreisās puses kustību balsojam ar kreiso roku!
Balsošanas tehnika
Balsošana – tā ir savstarpēja žestu apmaiņa starp autostopētāju un autovadītāju. Iesākumā nepieciešams izdalīt (kaut vai tikai pašam priekš sevis) no automašīnu plūsmas tieši to auto, ar kuras vadītāju jūs “sarunāsieties”. Skatīties vajag vadītājam tieši acīs (nevis uz saviem zābakiem vai kabatas lakatu).
Ir vairāki varianti, kā pacelt roku: 1) roka izstiepta paralēli ceļam, savilkta dūrē ar paceltu īkšķi – žests īpaši izplatīts R-Eiropā; 2) roka saliekta elkonī, pirksti vertikāli pacelti augšā – šis žests izsauc asociācijas ar to, kā sasveicinās “fūru” šoferi; 3) roka vienkārši ir pacelta paralēli ceļam, kā barjera.
1) lūdzējs; 2) ceļotājs;
3) žests, ko izmanto Rietumos.
Būtība nav tajā. Žestam noteikti jābūt enerģiskam un vērstam uz kādu noteiktu šoferi. Žestam ir jāapstādina, nevis jāatgādina par pacelto roku (“D-o-odiet, ma-a-an, ēē-āā, nabadziņam, mašīnu!”)
Balsojiet, kā jums tīk, bet nestāviet pagriezušies pret autovadītāju ar muguru vai sāniem. Tāpat nedrīkst balsot ar domu: “Šī jau nu neapstāsies, bet katram gadījumam roku pacelšu...” Neizkliedējiet uzmanību, bet paceliet roku ar pārliecību par panākumiem. Ja nav pārliecības par panākumiem – labāk palaist kādu mašīnu garām un apēst konfekti.
Katrā gadījumā jāizvairās no “staba efekta” - stopētājs nekustīgi stāv ar paceltu roku, nekādā veidā neatšķiroties no pārējās ainavas (arī roka nogurs).
Ja vadītājs negrib apstāties, tad, bieži vien, viņš cenšas “attaisnoties” jums par savu rīcību. Piemēram, pārvelk ar roku pār kaklu (pārpildīts, vietu nav), norādīt pa labi vai pa kreisi (drīz nogriežos), un ar citiem žestiem parāda, ka viņš, lūk, būtu priecīgs paņemt, bet diemžēl nevar. Ja autovadītājs neko neparāda, tas nozīmē, ka stopētājs kaut ko dara nepareizi.
Autostopētājs var mēģināt pārliecināt vadītāju: ja nav vietu - parādīt “saspiešanās” žestu; ja autovadītājs “pagriežas”, var parādīt ar pirkstu tajā pašā virzienā un pamāt ar galvu (lai aizved kaut līdz pagriezienam, ja šeit ir slikta pozīcija); un otrādi, ar pirkstu parādīt, ka brauc tālu. Ja ir redzama automašīnas numura zīme, kas norāda uz rajonu vai citu nepieciešamo apdzīvotu vietu, norādīt uz to; ja redzams tukša kravas kaste - norādīt uz to, un vispār, tajās 5-7 sekundēs, kamēr norit “saruna” ar vadītāju, uzvedieties aktīvi. Ja mašīna tomēr neapstājās, nevajag noskumt, bet palikt uz vietas un lūkoties pēc nākamās. Iesākumā jums var apstāties tikai 30 - tā vai 50 – tā automašīna, bet tas nenozīmē, ka “mašīnas neapstājas”, bet gan tikai to, ka jūs vēl neesat pietiekoši trenējies tās apstādināt.
Balsot ejot, ja brauc mašīnas, nevajadzētu, jo ejot seja ir vērsta uz priekšu, mašīnas brauc no aizmugures, bet balsot ar pagrieztu muguru nav ērti. Visu laiku nāksies pagriezties. Ja iet, tad iet, ja stāv, tad stāv (stopē), bet darīt to reizē ir bezpalīdzīgi. Parasti līdz galapunktam aiziet ar kājām būs grūti, jūtama ieguvuma nebūs tik un tā.
Ja mašīnu ir ļoti daudz, teiksim, 3 – 4 mašīnas minūtē, ātri izvēlieties daudzmaz piemērotu vietu, un nenovēršoties sāciet balsot. Ja mašīnu ir maz, teiksim viena 5 minūtēs, izvēlieties vietu rūpīgāk un iesakņojieties tur. Bet, ja mašīnu ir pavisam maz, 3 – 4 dienā, un tālāk pa ceļam ir sagaidāms krustojums vai apdzīvota vieta, kur satiksme var palielināties, tad, protams, ir vērts iet ar kājām, ieklausoties, vai no mugurpuses netuvojas automašīna.
Plakāti. Var stopēt izmantojot plakātus, uz kura norādīts nepieciešamās apdzīvotās vietas nosaukums. Taču, izmantojot plakātu, nevajag piemirst, ka: 1) plakāts nevar aizvietot labu pozīciju – ja ir liels ātrums, to tāpat nepamanīs, 2) vicinot plakātu ar ļoti tālas apdzīvotas vietas nosaukumu, jūs “atstumjat” automašīnas, kas tik tālu nebrauc, bet tik un tā var būt noderīgas.
s Cik ilgi parasti nākas gaidīt mašīnu?
Universālas atbildes nav. Gaidīšanas laiks ir atkarīgas no jūsu pieredzes un ekipējuma, no pozīcijas kvalitātes un mašīnu plūsmas intensitātes, no diennakts un gada laika, no valsts un reģiona, no tā, vai jūs balsojat vienatnē vai pārī ar kādu, cik daudz citu stopotāju tobrīd dodas tajā pašā virzienā... un - no veiksmes. Gadās, ka pat pieredzējuši stopotāji gaida 2 – 3 stundas labā pozīcijā; gadās, ka no sliktas vietas iesācējs aizbrauc ātri vien. Orientējieties nevis uz gaidīšanas laiku, bet gan uz vidējo ātrumu. Tas stabili ir aptuveni 500- 600 km katrās 10 stundās dienas laikā, pa asfaltētiem galvenajiem ceļiem Krievijā.
Uzvedība automašīnā.
Apstādināt mašīnu ir tikai puse no lietas; ar to vajag arī aizbraukt, jā, un arī vadītājam jāpaliek apmierinātam. Tātad, pieskrienam pie durvīm, sākas saruna ar autovadītāju. Daudzus iesācējus interesē: ko teikt? Lūk, viens no jautājuma variantiem:
-Sveicināti, vai var kopā ar jums pabraukt uz priekšu?
Parasti seko atbilde “sēdies” vai “uz kurieni?” Es, visbiežāk, nosaucu savu galapunktu: “es, vispār, uz Maskavu, - bet, nu, tik, cik ar jums ir pa ceļam”. Tālais ceļa galapunkts uzreiz izsauc vadītāja interesi un var kļūt par tematu nākamajai sarunai. Var teikt arī tā: Sveicināti, vai var ar jums kaut nedaudz pabraukt Maskavas virzienā?” – “Maskavas? - brīnās vadītājs, - es tikai līdz Tuimazai”, - mēs piekrītam, un sākas saruna: “Uz Maskavu?” un tā tālāk.
Ja es zinu, ka pirms pilsētas N. ir nākamā labā pozīcija, es varu jautāt tā:
- Sveicināti, vai var ar jums līdz pilsētai N.?
Kaukāzā, Vidusāzijā, daudzās citās tālās valstīs un it visur, kur jūs baidāties, ka vadītājs varētu būt taksists, sakiet, piemēram, tā:
-Sveicināti, Vai pavedīsiet tik, cik jums pa ceļam. Samaksāt gan nevaru!
Vai, vispirms uzzinot, uz kurieni dodas:
Vai var ar jums? Bez naudas!
Uz ko vadītājs atbildēs: “Kāda nauda, dārgais, braucam!” un jūs gūsiet panākumus.
Var jautāt arī tā:
Sveicināti! Paņemiet stopotāju pilsētas N. virzienā!
Bet, kas tas tāds “autostopotājs” ir? – jautās vadītājs. Jūs viņam to pastāstīsit un gūsiet panākumus.
Daudzus interesē jautājums: par ko vēl runāt ar šoferi?
Šeit vajadzētu izvairīties no galējībām. Kāds stopotājs nepārtraukti pļāpā, stāsta notikumus un anekdotes; cits, tieši pretēji, klusē. Taču visgudrākais būs tas, kurš liks runāt pašam vadītājam. Pats gudrinieks, tādejādi iegūs informāciju, uzdos jautājumus, bet pārsvarā runās šoferis, priecājoties, kādu interesantu sarunu biedru saticis jūsu personā.
Sarunu temati var būt dažādi. Pajautājiet, kur viņš brauc, iztaujājiet par šo pilsētu. Kas šinī pilsētā ir interesants? Cik veca tā ir? Kā tur cilvēki dzīvo? Kādas cenas? Cik ilgi līdz turienei jābrauc? Ja vadītājs ir tālbraucējs, pajautājiet viņam, vai ir gadījies pabūt jūs interesējošās vietās? Vai sen jau strādā par šoferi? Pajautājiet, kur strādājis iepriekš, kamdēļ tur vairs nestrādā? Ja šoferis “dzen” mašīnu no Rietumiem, pajautājiet, kā dzīvo tur. Atgādiniet viņam, ka pie mums ir labāk. Ja mašīna ir jauna un moderna, pajautājiet par tās īpašībām. Pajautājiet, vai bieži piesienas ceļu policisti.
Šoferi bieži vien ir zinoši par ceļu stāvokli, par tranzīta ceļiem un bieži vien arī par vietējiem apskates objektiem. Nepalaidiet garām iespēju no šofera izvilināt šo informāciju. Jūs uzzināsiet daudz vairāk nekā visiem stāstot vienus un to pašus savus notikumus. Un, ja šoferis ieinteresēsies arī par jums, tad abi paliksiet ar sarunu apmierināti.
Naktī parasti stopotājus ņem, lai ar interesantām sarunām atgaiņātu miegu. Naktī gulēt braucošā automašīnā ir kategoriski aizliegts.
Iesācējus uztrauc jautājums par to, kā atmaksāt par braucienu. Tomēr ir viegli pārliecināties, ka lielākā daļa autovadītāju Krievijā, daudzās bijušajās PSRS valstīs neprasa nekādu samaksu. Turklāt pat “taksisti” uzreiz jautā: “Cik maksāsi?” Ja iesēžoties automašīnā, vadītājs nav brīdinājis par samaksu, tad turpmāk šis jautājums vairs netiek apspriests.
Ja jūs automašīnā esiet ieguvis labus kontaktus ar vadītāju, tad par ceļa apmaksu neviens pat neatcerēsies. Vēl vairāk, daudzi vadītāji cenšas pabarot ceļotāju un iedot naudu ceļam vai ēdienam.
No otras puses, autostopētājam pašam jārūpējas par šoferi. Ja jums ir ēdiens, ūdens vai košļene – noteikti piedāvājiet. Kaut arī vadītājs, kā likums, atteiksies, vajag izmantot izdevību viņam pateikties. Uzdāviniet viņam grāmatu “Brīvo ceļojumu rokasgrāmata”.
Ja nu pēkšņi, jūs esiet iedraudzējies ar vadītāju, viņš jūs ir vedis, un, jau kājot ārā no mašīnas, jūs negaidīti izdzirdiet:
Bet benzīnam???
Vai tā maz gadās? Krievijā – ļoti reti. Man ir bijuši tikai daži tādi gadījumi. Tā ir autostopētāja neprofesionalitāte - nemācēja vai noslinkoja izskaidrot savu būtību. Ja man ir nauda, tad varu arī noziedot daļu no tās. Daži cilvēki līdzīgos gadījumos melo, ka naudas nav vispār. Bet, ja jūs iepriekš autovadītāju neesat pabrīdinājis, un nauda jums ir, ekonomēt būtu muļķīgi. Ekonomēt naudu – tas pats, kas ekonomēt gaisu. Ja naudas jums patiešām nav, tad tā arī sakiet.
Vispār, ja šoferis, kurš jūs ir vedis, jautā: “Bet nauda???” – tas nenozīmē, ka viņš ir slikts cilvēks, bet gan to, ka pats braucējs ir muļķis. Daudzās tālās Āzijas un Āfrikas valstīs vienmēr, pirms iesēšanās automašīnā, šoferi vajag brīdināt, iepriekš vietējā valodā iemācoties: “Naudas nav!”, jo daudzās vietās samaksa par braucienu ir pašsaprotama un tiek gaidīta, turklāt vieglās un kravas automašīnas ir vienīgais sabiedriskais transports.
Reiz Zambijā inkasācijas mašīnas vadītājs pēc brauciena paprasīja naudu. Taču, kad mēs viņam atteicām, viņš īpaši nenoskuma un devās citur piepildīt savu mašīnu,.
Ceļojuma gaitā jūs iemācīsieties, kādas ir autovadītāju intereses jau pēc viņa un viņa mašīnas ārējā izskata. Ja auto ir ļoti lepns, dārgs, vadītājs interesējas par autostopu, sarunājas un pabaro jūs vai ja tā ir liela kravas automašīna, vedot dārgu, vienveidīgu kravu, un vadītājs paņēmis jūs, neapstājas citiem – skaidra lieta, vadītājs ved jūs nevis naudas, bet gan “intereses” dēļ. Ja mašīna ir veca un aplupusi, šoferis ir kluss, ieturas atsevišķi no jums un ņem visus balsotājus, ved tos un ņem naudu no tiem, vai tā ir noplukusi kravas mašīna vai autobuss, kas ved dažādas preces un kaudzi ļaužu, un jūs esiet piemirsis pabrīdināt par naudas neesamību – ātri izdariet to, pirms nav situsi samaksas stunda!
Visi iepriekš minēti padomi ir derīgi, ja jūs pats esat autostopētājs. Bet, ja jūs, lasītāj, esat nevis stopētājs, bet gan šoferis – pieņemiet tālāk minētos padomus.
Pa vienam un pāros, jauni un ne tik ļoti, spilgtos un ne tik ļoti spilgtos kombinezonos; ļaudis, kas reizēm stāv uz autoceļiem ar lielām mugursomām un māj ar rokām – tie ir autostopētāji. Kā likums - viņi ir miermīlīgi un nekaitīgi. Ja jums ir brīva vieta mašīnā – paņemiet viņus. Naudu benzīnam viņi nesamaksās, taču jūs varēsiet īsināt laiku interesantās sarunās, uzzināt ko jaunu par ceļiem un pilsētām. Dažiem no viņiem līdzi ir dažādi audio ieraksti. Stopotāji jums palīdzēs neiemigt naktī un tādejādi izvairīties no dažāda veida avārijām.
Daudzi autostopotāji, lai arī ir labi informēti par dažādiem ceļiem, to remontiem, pilsētām, ievērojamām vietām, tomēr iesākumā kautrējas to atklāt. Pajautājiet viņiem par to; uzziniet, vai ilgi viņi stāvēja uz ceļa, pirms jūs viņu “savācāt”; pajautājiet, ko par viņu ceļojumiem saka draugi un vecāki.
Viļņi
Atkarībā no diennakts stundām automašīnu skaits uz ceļiem stipri mainās. Lielākais skaits automašīnu no lielajām pilsētām izbrauc starp 7.00 un 9.30 no rīta. Šo parādību sauc – vilnis. Darba dienās vilnis ir daudz krasāk izteikts. Ir arī vakara vilnis – izbraucot no lielajām pilsētām no 18.00 līdz 19.30.
Vilnis virzās pa ceļu ar aptuveno ātrumu 60 km/h. Braukt “pa vilni” ir ērti: daudz mašīnu, un tu nekur ilgi nestāvi. Optimālais izbraukšanas laiks no lielas pilsētas ir ap 7.00 no rīta.
Tuvāk vakaram stopošana pasliktinās. Starp 1.00 un 5.00 naktī mašīnu ir ļoti maz, tā ka iet gulēt nav tā sliktākā ideja.
Lielo pilsētu apkārtnē neliela kustība notiek visu nakti. Tajā pašā laikā uz mazajiem, klusajiem ceļiem mašīnu praktiski nav. Centieties klusos ceļa posmus izbraukt no rīta vai pa dienu.
Vasarā dienvidos (piemēram, Vidusāzijā, Indijā un citās siltajās zemēs) liels daudzums tālbraucēju tieši naktīs “izlien” uz autoceļiem. Tikmēr uz ziemas ceļiem tālajos Ziemeļos autovadītāji izvēlas braukt naktīs, lai sniegs nežilbinātu acis. Par šiem apstākļiem uzziniet iepriekš, lai nepalaistu garām savas mašīnas.
Autostops naktī
Pārvietošanās ar stopiem naktī piemīt savas nianses. Pirmkārt, mašīnu straume naktī parasti samazinās, autovadītāji liekas uz auss, tādā veidā liekot saprast, ka arī mums ir laiks iet gulēt. Īpaši uz mazajiem lauku ceļiem kustība var vispār izbeigties.
Otrkārt, stopētājs, kas visu mūžu braucis tikai pa dienu, būs pārsteigts, ka naktī, tumšā vietā mašīnas „neapstājas”. Viss ir ļoti vienkārši – šoferi naksnīgajā ceļā vienkārši nepaspēj noreaģēt, ieraudzījis cilvēku. Mesties zem nakts mašīnu riteņiem ar domu, ka tādā veidā jūs „varēs labāk ieraudzīt”, ir kaitīgi un bīstami.
Profesionāļi labi brauc arī naktī, izmantojot spilgtus, gaismu atstarojošus kombinezonus, atstarotājus un pieres lukturīšus. Cilvēks spilgtā kombinezonā, mirkšķinot ar sarkanu lukturīti, pievērš autovadītāja uzmanību jau vairākus simtus metru attālumā, atrazdamies pat neapgaismotā pozīcijā. Daži gudrinieki naktī aptur 90% mašīnu. Vispār cilvēks, kas ieģērbies zīmīgajā kombinezonā, naktī uz ielas izraisa milzums daudz asociāciju (GREANPEACE? Radiācijas kontrole? Menti? Kosmonauti?”), kas ļoti palīdz stopotājam. Ja esat divi un vienādā formā, jo labāk.
Neraugoties uz to, ka braukt kombinezonos ir ļoti efektīvi, lielākā daļa vienkāršo cilvēku kā dienā, tā arī naktī tomēr izvēlas braukt bez tiem. Tādā gadījumā, lai virzītos uz priekšu arī naktī, būtu vēlams apģērbties gaišākās krāsas drēbēs, pielīmēt sev gaismu atstarojošās svītriņas, ņemt līdzi lukturīti vai vismaz atstarotāju, ievērot piesardzību un balsot pēc iespējas apgaismotākās vietās. Labāk izkāpt no mašīnas 40 km ātrāk un nostāties zem laternas, nekā nobraukt papildus 40 km, bet pēc tam visu nakti nonīkt kaut kādos tumšos laukos.
Ja esat nonācis neapdzīvotā vietā un jau sāk krēslot, jūs varat palikt šajā vietā visu nakti. Taču var arī rīkoties divējādi: 1) pārnakšņot; 2) stopēt mašīnas, kas brauc abos virzienos, lai nokļūtu vismaz līdz tuvākajai apgaismotajai pozīcijai (uz priekšu vai atpakaļ - nav svarīgi), kur arī sagaidīt nākamo mašīnu.
Naktī vadītāji uzņem savā mašīnā, rēķinoties ar to, ka jūs ar savām sarunām aizdzīsiet viņu miegu. Snauduļot mašīnā naktī ir bīstami un kaitīgi, jo arī vadītājs var aizmigt, un jūs nokļūsiet avārijā! Neguliet mašīnās! Paņemiet košļeni, riekstus, konfektes, ko ēdamu – pacienājiet arī autovadītāju – un aizdzeniet miegu! Atveriet logu, lai miegu izpūš no salona. Novelciet lieko džemperi vai jaku – silts apģērbs iemidzina. Aizdzeniet miegu!
Ja esat divatā, tad varat braukt visu diennakti un gulēt uz maiņām. Vienojieties, kurš būs “vadītājs,” tas, lai apsēžas blakus šoferim un uztur sarunu. Otrs tikmēr var snaust. Nākamajā mašīnā mainieties vietām.
Ja šoferis sāk “atslēgties” un arī jūs pats zaudējat kontroli pār situāciju – pierunājiet autovadītāju apstāties un pagulēt. Labāk aizbraukt 2 stundas vēlāk, nekā palikt grāvī un neaizbraukt vispār.
Gatavība un māka braukt naktī ir pilnīgi nepieciešama ziemā Ziemeļos (kur dienas gaisma ir ļoti īsu laiku), kā arī vasarā Dienvidos, kur daudz mašīnu brauc tieši pa naktīm, lai izvairītos no dienas svelmes.
Autostops ziemā
Braukt ar stopiem ziemā ir nesalīdzināmi grūtāk nekā vasarā. Divu stundu gaidīšana uz trases -20 C un nelielā vējā nosaldēs jebkuru cilvēku, ja viņam nav silta ziemas ekipējuma. Ilgstoša mašīnas gaidīšana -30 C jūsu organismu var novērst pie letāla iznākuma. Tāpēc ziemā iziet uz trases bez siltaapģērba ir aizliegts!