Gads 10. decembris
SATURS
1. Izstrādes darba plāns..............................................................................................3
2.Pētījuma pamatmērķis...............................................................................................3
3.Pētījuma rezultāts.……………………………………………………................…4
4.Atslēgas vārdi............................................................................................................4
5. Pētījuma gaita............................................................................................................4
6. PSRS militarizētās tautsaimniecības vadības struktūras..........................................5
7. Totāla slepenība traucēja tautsaimniecības attīstību..................................................7
8. 2014. gada pētījuma turpinājums 2. daļa..............................................................11
9. Vissavienības ministriju pakļautības rūpnīcas.........................................................12
10. Vieglās rūpniecības un komunālās saimniecības uzņēmumi................................34
11. PSRS Aizsardzības ministrijas pakļautības rūpnīcas............................................64
12. Nobeiguma ziņojums, secinājumi..........................................................................67
13. Pielikums Nr. 1......................................................................................................71
13. Pielikums Nr. 2......................................................................................................72
14. Pielikums Nr. 3......................................................................................................73
15. Pielikums Nr. 4.....................................................................................................74
16. Par autoru...............................................................................................................75
Izstrādes darba plāns
2014. gadā veiktajā pētījumā “PSRS Militāri rūpnieciskā kompleksa darbība Latvijas PSR rūpniecībā - viens no iemesliem Latvijas rūpniecības sabrukumam pēc neatkarības atgūšanas” no 176 Latvijas PSR tautsaimniecības rūpnīcām, kurās pēc arhīvu dokumentu apskates tika konstatēta militārās vai divējādas nozīmes produkcijas ražošana, tikai septiņas lielā dokumentu apjoma dēļ tika detalizētāk pētītas. (VEF, Alfa, Komutators, Biolar, Kompresors, Reaģents, Garkalnes asfaltbetona rūpnīca). Nav pētīti šo rūpnīcu zinātniski pētnieciskie institūti, to ražotnes, kā arī rūpnīcu ražošanas cehi, kuri bija izvietoti ārpus Rīgas reģiona mazpilsētās.
Okupācijas laika tautsaimniecības un sabiedrības militarizācija līdz pat mūsdienām atstājusi dziļas pēdas Latvijas tautsaimniecībā, vides aizsardzībā, sabiedrības kultūrā un sadzīves sociālajā sfērā. Pašreiz vēstures pētniecībā, sabiedrības izglītošanā un pagātnes mantojuma skaidrošanā jātērē materiālās un garīgās vērtības, lai pagātnes mantojuma maldinošā ietekme daļai sabiedrības netraucētu virzību nākotnē.
Šajā pētījumā par PSRS Militāri rūpnieciskā kompleksa (MRK) pasūtījuma izvietošanu, kā arī par MRK ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un daudzu rūpnīcu sabrukšanu pēc neatkarības atgūšanas 90-tajos gados, ir skatīta militārā pasūtījuma sasaiste ar ražošanu sabiedrības vajadzībām mazākās rūpnīcās un ražotnēs. Pētījumi par Latvijā izvietotajām rūpnīcām un ražotās produkcijas nomenklatūru dod iespēju skaidrot sabiedrībai par padomju režīma būtību, kad vairāk kā 75% no IKP PSRS tērēja militārām vajadzībām. Sabiedrībai maz zināma uz dokumentiem balstīta informācija, kas izskaidrotu un tādējādi veidotu labāku izpratni par to, kāpēc Latvijā pēc neatkarības atgūšanas dzīves līmenis atšķīrās no rietumvalstīm. Pētījums ir neatliekams, tas jādara kamēr padomju laikā rūpnīcās strādājušie var sniegt informāciju un pētnieki ar dokumentiem apliecināt stāstīto.
Pētījuma pamatmērķis.
Noskaidrot cik jaunas rūpnīcas pēc Otrā pasaules kara Latvijā tika uzceltas un kādas vecās rūpnīcas atjaunotas vai pārveidotas. Apzināt rūpnīcas un ražotnes kurās izgatavoja militāro vai divējādas nozīmes produkciju. Uz arhīvos u.c. pētīto dokumentu pamata iegūt informāciju par PSRS MRK pasūtījumiem ne tikai lielākajās rūpnīcās, bet arī to atsevišķos institūtos un ārpus Rīgas izvietotajos cehos un ražotnēs.
Pētījuma rezultāts.
Sastādīts Latvijas PSR tautsaimniecības rūpnīcu saraksts (nepilnīgs), kurām bija MRK pasūtījums. Pētījumā uzrādītie LNA LVA fondi un lietas, kur atrodama informācija, atvieglos darbu turpmākiem pētījumiem. Publicēti daži arhīva dokumenti par PSRS MRK konkrētiem pasūtījumiem un ražošanas nodrošinājumu. Uzrādītas tautsaimniecības rūpnīcas, kurām bija vislielākais MRK pasūtījums. Militārās ražošanas rezultātā radušos zaudējumus LPSR tautsaimniecībai varētu noteikt pēc visas rūpnīcās ražotās produkcijas un finanšu izlietojuma pētīšanas.
Atslēgas vārdi:
Militāri rūpnieciskais komplekss (MRK), militārais pasūtījums, lietas, karaspēka daļa, pasta kastīte (p/k), Latvijas nacionālā arhīva Latvijas valsts arhīvs (LNA LVA).
Pētījuma gaita
Visvairāk pētīti LNA LVA glabātie bijušie slepenie dokumenti par padomju okupācijas laikā (1945-1990) Latvijā izvietotām rūpnīcām to cehiem un ražotnēm republikas rajonos. Darba gaitā, finanšu trūkuma dēļ, nav pētīti dokumenti, kuri glabājas LNA reģionālajos arhīvos. Pētītajās rūpnīcās uzrādīts neliels daudzums šifrētie ražotās militārās produkcijas nosaukumi. Pievienoti spilgtākie arhīva dokumenti, kas apliecina ražošanu MRK. Uzrādīti arhīvu fondi un lietas, kur var iegūt esošo informāciju.
Šis pētījums ir 2013. gada pētījuma “PSRS Militāri rūpnieciskā kompleksa darbība Latvijas PSR rūpniecībā - viens no iemesliem Latvijas rūpniecības sabrukumam pēc neatkarības atgūšanas”, turpinājums.
Arhīvu dokumentu tulkošana, par MRK darbību LPSR tautsaimniecības rūpnīcās, bijušo slepeno dokumentu satura pētīšana, pasūtījumu atšifrēšana, analīze un apkopošana ir darbietilpīgs process, kas prasa laiku un finanšu līdzekļus, kuri šiem pētījumiem iedalīti tikai 2015. gadā. Lielā skatīto dokumentu daudzuma dēļ, netika veikta rūpnīcās izvietotā militārā pasūtījuma izvērtēšana un sistematizēšana atsevišķi pa gadiem. Šāda izvērtēšana dotu lielāku priekšstatu un būtu saprotamāka bijušajiem rūpnīcu darbiniekiem, kuri parasti saka: ”Laikā, kad es tur strādāju, nekāda militārā pasūtījuma nebija”, un tas tiešām tā varēja būt. Tāpēc svarīgi dokumentus analizēt pa gadiem kopā ar PSRS tā laika ārpolitikas un iekšpolitikas aktualitātēm.
Sakarā ar PSRS bruņošanās un bruņojuma modernizācijas intensitāti, dažādos gados līdz pat PSRS sabrukumam un Latvijas neatkarības atjaunošanai, pasūtījumu nomenklatūra un daudzums varēja mainīties pa gadiem vai pat mēnešiem, tāpēc svarīgi ir precizēt gadu, kurā rūpnīca bija saņēmusi pasūtījumu no MRK vai atsevišķas karaspēka daļas. Uzrādot militāro pasūtījumu rūpnīcās, to atsevišķi izvietotos cehos, kuri bija izveidoti republikas mazākajās pilsētās, zinātniski pētnieciskajos institūtos, rajonu Rūpniecības kombinātos (sadzīves pakalpojumu kombinātos) un darbnīcās, nav iespējams visu uzskaitīt, tāpēc tikai uzrādīti lielākie pēc apjoma pasūtījumi. Daļa vieglās rūpniecības ražošanas cehi bija izvietoti republikas Iekšlietu ministrijas cietumos un pāraudzināšanas iestādēs, kur šūšanas darbnīcās izgatavoja apģērbus, trikotāžas izstrādājumus un gultas veļu.
Rūpnīcas vadība bija ieinteresētas militārās produkcijas ražošanā, jo šiem produkcijas veidiem finanses un materiāli tikai formāli tika limitēti.
Ar pārtikas produktiem karaspēka daļas apgādāja republikas tirdzniecības sagādes bāzes, kas bija slēgušas līgumus ar armijas daļu sagādes bāzēm. Visi maizes kombināti[1], vietās kur bija izvietotas karaspēka daļas vai garnizoni, pilnībā apgādāja karaspēka daļas ar maizi un to izstrādājuma produktiem. Visiem uzņēmumiem bija jānodod produkcija mobilizācijas un valsts rezervju vajadzībām. Lielākās republikas pārtikas ražošanas rūpnīcas un kombināti ražoja produkciju priekš Maskavas un Ļeņingradas (Pēterburgas). Republikas iedzīvotāji ar pārtiku un sadzīves precēm tika apgādāti pēc “pārpalikuma principa.” Daži mēģinājumi reorganizēt sociālistiskās ražošanas pamatprincipus beidzās neveiksmīgi un pat pasliktināja iedzīvotāju dzīves līmeni.
No 1960. gada PSRS Valsts plāns finanšu līdzekļus militārai ražošanai neizdala atsevišķi, bet iekļauj tos republikas budžetā[2]. 1959. gada 20 marta LPSR MP lēmums nr. 154 “Par LPSR tautsaimniecības materiāltehniskā nodrošinājuma kārtību” 2. punkts: “Uzdot Valsts plānam, LPSR Tautas saimniecības ministrijām un iestādēm pirmkārt (izcēlums I.U.) ar izejvielām materiāliem, komplektējošām detaļām un aparatūru nodrošināt kara tehnikas piederumu ražotnes.”
PSRS militarizētās tautsaimniecības vadības struktūras.
Laikā no 1945. gada līdz 1990. gadam ne PSRS Aizsardzības ministrijā, ne citās ministrijās nosaukumu Militāri rūpnieciskais komplekss (MRK) nelietoja. Pēc PSRS propagandas oficiālās versijas, šāds komplekss Padomju Savienībā nebija un pastāvēja tikai kapitālisma valstīs. Principā šo kompleksu atdalīt no valsts politiskās varas nevarēja, jo lielākā daļa PSKP, valdības un MRK vadītāji bija bijušās militārpersonas.
Pati augstākā atbildīgā institūcija par militāro ražošanu bija PSKP CK Aizsardzības rūpniecības nodaļa (OVPK) un PSRS Valsts plāna Aizsardzības rūpnieciskās ražošanas komplekss, kurš izveidots 60-tajos gados. To vadīja kāds no partijas CK sekretāriem. Nodaļu iekļāva vispārējās PSRS plānošanas un finansēšanas sistēmā. PSKP CK Aizsardzības rūpniecības nodaļai bija neierobežotas pilnvaras rūpnīcu kadru nomenklatūras darbinieku izvēlē un ražošanas prioritāšu noteikšanā. Visi PSRS ministri un rūpnīcu, kuru darbība bija saistīta ar militāro ražošanu, vadošie darbinieki, galvenie speciālisti tika izvērtēti šajā nodaļā. Republikās rūpnīcu vadības iecelšanu dublēja Ministru padomes. Ražošanas uzdevumus un darbu koordināciju republiku Vissavienības pakļautības uzņēmumos un daļai republiku ministriju pakļautības uzņēmumos un ražotnēs veica PSKP CK Aizsardzības rūpniecības nodaļa un MP.
Ministru Padomes Valsts komisija par militāri-rūpnieciskiem jautājumiem, kura tika izveidota ar PSRS PSKP CK un Ministru Padomes 1957. gada decembra lēmumu.[3] Komisijas vadītājs bija PSRS MP priekšsēdētāja pirmais vietnieks. Savienoto republiku tautsaimniecības ministrijas saņēma dokumentus no Vissavienības tautsaimniecības ministrijām, kuros parasti bija teikts, ka Valsts komisija pie PSRS Ministru Padomes par militāri-rūpnieciskiem jautājumiem nolēmusi uzdot republikā izvietotai rūpnīcai ražot produkciju militārajām vajadzībām. Arī lēmumu par jaunu rūpnīcu celtniecību militārai ražošanai pieņēma šī komisija.
Latvijā bija izvietotas vairāk kā 150 dažādas Vissavienības pakļautības rūpnīcas vai to filiāles, LZA zinātniski pētnieciskie institūti un to ražotnes.[4] Militārās produkcijas pasūtījums un izpildes līgumi tika slēgti tieši ar rūpnīcu vai zinātniski pētniecisko iestāžu vadību, tā ierobežojot informācijas noplūdi. Pasūtījumu varēja izvietot arī atsevišķas karaspēka daļas, vienojoties ar rūpnīcu vadību un saskaņojot ar Aizsardzības ministriju. Tas gan vairāk attiecās uz divējādas nozīmes produkciju, kuru varēja lietot militārām un sadzīves vajadzībām. Vienīgi zemes iedalīšanu armijas objektu izvietošanai, pēc PSRS Aizsardzības ministrijas pieprasījuma un norādījuma, formāli veica LPSR Ministru Padomes pārstāvji un lauksaimniecības ministrijas iecelti mērnieki. Zemes atsavināšanu formāli saskaņojot ar kolhozu vai Padomju saimniecību valdēm. (Zeme kolhoziem un Padomju saimniecībām ar likumu bija nodota mūžīgā lietošanā.)
Uz neilgu laiku, Ņ. Hruščova valdīšanas reformu laikā, pēc Tautsaimniecības padomju nodibināšanas un pastāvēšanas (1957-1965), Latvijas rūpnīcu militārā ražošana nonāca LPSR MP speciāli izveidotās komisijas pārziņā. Pasūtījumu izpildes kontroli un ražotās produkcijas pieņemšanu atstāja Maskavas ziņā. Latvijā militārās produkcijas ražošanai uzcēla vairākas jaunas rūpnīcas un to ražošanas cehus: rūpnīcu “Komutators” p/k -211, Olaines rūpnīcu apvienību “Biolar” p/k G-4740, Valmieras stikla šķiedras rūpnīcu p/k- 8298, Aparātbūves rūpnīcu “Alfa” p/k-233, Daugavpils rūpnīcu “Elektroinstruments” un Stikla šķiedras ražošanas rūpnīcu “Himvolokno.” [5]
Militāros pasūtījumus izvietoja arī citās tautsaimniecības rūpnīcās. Valsts decentralizācijas eksperiments neizdevās, jo decentralizējot rūpnieciskās ražošanas vadību, tika vājināta MRK politiskā un sociālā ietekme. Pēc Tautsaimniecības padomju likvidācijas atjaunoja centralizēto rūpnieciskās ražošanas sistēmas vadību, bet militārā ražošana palika gandrīz visās tautsaimniecības rūpnīcās. Tāda militārās produkcijas ražošana atviegloja saglabāt izgatavotās produkcijas pielietojuma slepenību. Ražošanas intensifikācijai sāka veidot ražošanas apvienības un to zinātniski pētnieciskos institūtus. Rūpnīcu ražošanas cehus izvietoja ārpus Rīgas citās Latvijas pilsētās[6], kur vajadzēja ievest speciālistus no citām PSRS republikām. Ar to tika realizēta arī valsts nacionālā politika.
Totāla slepenība traucēja tautsaimniecības attīstību.
Rūpnīcās vai Zinātniski pētnieciskajos institūtos, ieviešot ražošanā jaunu produkciju, vispirms izvērtēja to iespējamo pielietojumu militārajām vajadzībām. Ja atzinums bija pozitīvs, ražošanas proces un ražotā produkta pielietojums tiek aizslepenots. Visiem rūpnīcu ražojumiem pēc MRK pasūtījuma bija slepena vai augstākā slepenības pakāpe. Pasūtījumu sadalīšana pa visām PSRS republiku rūpnīcām bija viens no veidiem slepenības nodrošināšanā.
H. Strods plašā publikācijā “ PSRS atklātajos iespieddarbos, radio un
televīzijas raidījumos publicēšanai aizliegto datu saraksts” raksta: “… 1956. gada 28. aprīļa PSRS MP lēmums konstatēja, ka slepeno ziņu PSRS ir tik daudz, ka tās apkopot vienā vairāk simtu lappušu lielā “Ziņu sarakstā” nav iespējams. Tāpēc šis lēmums PSRS MP GLP (Galvenā literatūras pārvalde) “ Ziņu sarakstam” piešķīra “Galvenā ziņu saraksta” nosaukumu, līdz ar to atļaujot desmitiem PSRS ministriju un iestāžu izdot sava resora “Atklātos iespieddarbos, radio un televīzijas raidījumos publicēšanai aizliegto ziņu sarakstu”,
tā ietverot PSRS totālās slepenības tumsā...” [7] Grāmatas 2. dokumenta 3. sadaļā Ekonomiskā rakstura ziņas “Civilā rūpniecība” nosauktas ziņas, kuras padomju cilvēks nedrīkstēja uzzināt.[8]
Pēc J. Staļina nāves 1953. gadā Padomju Savienībā uz īsu brīdi iestājās ne tikai neliels represīvā režīma atslābums, bet arī militārās cenzūras neplānota mīkstināšana. Sakarā ar mēģinājumu reformēt PSRS tautsaimniecības vadīšanu 1957. gadā tiek izveidotas Tautsaimniecības Padomes. Militārā ražošana tautsaimniecības rūpnīcās nonāca savienoto republiku Tautsaimniecības Padomes un Ministru Padomes pārziņā ar ikmēneša atskaitēm PSRS MP un Valsts plānam par izgatavoto produkciju.
Ziņas, bez šaubām palika slepenas, bet tagad par šo MRK pasūtījumu zināja republikas rūpniecības un tautsaimnieciskā augstākā vadība. Tas prasīja jaunu paņēmienu ieviešanu ražošanas noslēpumu saglabāšanā un lielāku atbildību par to
neievērošanu. Arī LPSR augstākās amatpersonas strikti izpildīja militāristu norādījumus par ko liecina dokuments (Pielikums Nr. 1) par Latvijas augstākā kalna Gaiziņkalna izslēgšanu no tūristu maršrutiem un aizliegums tā apkārtnē pārvietoties automašīnām. 60-tos gados Gaiziņkalnā bija paredzēts izvietot stratēģiskās raķetes, par to vēl tagad liecina betona plāksnes ceļa posmā Bērzaune - Gaiziņkalns. Ieceri izjauca PSRS Ģenerālštāba virsnieks O. Peņkovskis, kurš plānus par celtniecību nodeva Anglijas izlūkdienestiem, kas šīs ziņas izplatīja raidstacijā “Amerikas Balss” raidījumos. Tas pasargāja Latvijas augstāko kalnu “Gaiziņkalnu” no raķešbāzes celtniecības. Pielikums Nr. 1[9]
Pilnīgi slepeni
LATVIJAS PSR MINISTRU PADOME
Rīkojums Nr. 794-rss
RĪGA 28. maijs 1960. gads
1. Uzdot Latvijas PSR Ministru Padomes Galvenās literatūras pārvaldes (“Glavļita“)
priekšniekam biedram Šneideram R. J. visos jaunajos izdevumos un presē izslēgt
Madonas raj. Gaiziņkalna pieminēšanu.
2. Ieteikt Madonas raj. Deputātu padomes izpildkomitejas priekšsēdētājam biedram
Ballod J. R. kopā ar biedru Bezuhu M. I. atrisināt jautājumu par zīmju uzstādīšanas
lietderību uz vietējās nozīmes ceļiem, kas aizliegtu autotransporta iebraukšanu
Gaiziņkalna rajonā.
3. Ieteikt Latvijas Republikas Arodbiedrību Savienībai (biedrs Blūms V. A.) Madonas
raj. Gaiziņkalnu izslēgt no tūrisma maršrutiem.
Latvijas PSR Ministru Padomes Priekšsēdētājs (Paraksts)
/J. Peive/
1960. gadā “aukstais karš” pieņēmās spēkā un PSRS bruņošanās prasīja visas PSRS rūpniecības iesaistīšanos bruņošanās sacensībā ar ASV. Pēc “pasaules apokalipses tuvināšanas”, kas notika 1962. gadā Kubas krīzes laikā.
1964. gadā no varas virsotnēm padzen PSRS reformatoru N. Hruščovu un 1967. gadā likvidē Tautas saimniecības padomes. Turpmāk sakarā ar nepārtrauktu bruņojuma modernizāciju, atšķirībā no plaša patēriņa preču sortimenta maiņas, militārās produkcijas nomenklatūra nepārtraukti mainījās.
PSRS sevišķo dienestu rūpnieciskās spiegošanas ceļā iegūtā legālā un nelegālā informācija, par jaunākajiem tehniskajiem izgudrojumiem kapitālistisko valstu ražošanas firmās, atviegloja padomju pētnieciskajām iestādēm, konstruktoru birojiem rūpnīcās izgatavot produkcijas analogus ar padomju šifriem un nosaukumiem. Patentētie, publiski pieejamie ārzemju zinātnieku izgudrojumi, ja uz tiem nebija eksporta aizliegums, un tos varēja izmantot militārās produkcijas ražošanā, tika iepirkti, aizslepenoti un izmantoti jaunākajās tehnoloģijās. 20. gs. beigās radās grūti pārvarama problēma ražošanas un ražojumu slepenošanas ziņā. “Aukstā kara” sākuma posmā pietika ar militāro objektu un tehnikas izvietošanu dziļi mežos vai vienkārši ražotnei apkārt uzbūvēt augstu žogu ar sargkareivjiem un no strādājošiem paņemt parakstu par noslēpumu neizpaušanu, brīdinot par kriminālatbildību. Kosmosa apgūšanas periodā, noslēpumus vajadzēja aizsargāt pret ārzemju tehniskajiem izlūkdienestiem (ATI). Tāpēc rūpnīcu, kurās ražoja militāro tehniku, vadībai nepārtraukti atgādināja par pasākumu ievērošanu pret ATI. Speciālas pētniecības iestādes izstrādāja aizsargpasākumus, lai ATI nebūtu iespēja sakaru sistēmās pārtvert informāciju par militāriem noslēpumiem. Speciālās kodēšanas un šifrēšanas iekārtas pievienoja ne tikai militārajām un VDK sakaru sistēmām, bet arī rūpnīcu vadības telefoniem.
Ieviesa dezinformācijas sistēmu, kuru uzskatīja par labāko aizsarglīdzekli pret ATI.[10] 1984. gadā PSRS MP pieņem lēmumu Nr. 733-162 uz kura pamata tiek dibināti zonālie orgāni, kas kontrolē kā rūpnīcās tiek organizēta aizsardzība pret ATI. Ieviestā rūpnīcu nosaukumu aizvietošana ar pasta kastīšu numuriem bija Vissavienības nozīmes pasākums un retai rūpnīcai šāda šifra nebija, tāpat kā 1. daļa, kas kontrolēja un organizēja režīmu un nodrošināja slepenības pasākumus.
Pētījumā izmantoti lielākoties arhīvu dokumenti, kuri bijuši zem atzīmes “slepeni” vai ”pilnīgi slepeni” un tagad slepenības atzīme ir noņemta.
Pētījuma gaitā tika intervēti bijušo rūpnīcu vadītāji un darbinieki, kuru stāstītais salīdzināts ar dokumentos atrastajām ziņām. Intervijas, kā arī intervējamo uzvārdi šeit netiek publicēti. Daudzreiz bijušie rūpnīcu darbinieki par militārās nozīmes produkcijas ražošanu neko nezināja, vai dažādu iemeslu dēļ negribēja stāstīt. Visai izplatīta ir tā laika arhīvu dokumentos rakstītā apšaubīšana, lai gan tam nav nekāda juridiska pamatojuma.
Stingri aizsargājams noslēpums bija rūpnīcu un iestāžu mobilizācijas plāni. 70-to gadu sākumā tautsaimniecības rūpnīcās militārais pasūtījums bija tik liels, ka nodrošināt ražošanas slepenību kļuva neiespējami. Vispirms izdalīja speciālus cehus, kuros bija atsevišķs režīms un ražošanas kārtība, bet, kad tur palika par šauru, cehus no rūpnīcām sāka atdalīt, veidojot jaunas rūpnīcas, zinātniskās pētniecības un ražošanas institūtus un izmēģinājumu ražotnes. Veidoja ražošanas apvienības, kuras bija pakļautas kādai no Vissavienības ministrijām.
Tā Latvijā PSRS Sakaru līdzekļu rūpnieciskās ražošanas ministrijai tieši pakļautas ražošanas apvienības:[11]
1. “V. I. Ļeņina vārdā nosauktā Valsts elektrotehniskā rūpnīca VEF”, kurā iekļautas:
Rīgas ražošanas apvienība “VEF”,
Rīgas rūpnīca VEF “Tranzistors”, LV_LVA_F 754_A 1s
P. Stučkas v. n. “Telefonu aparātu rūpnīca.”
2. Rīgas ražošanas apvienība “Komutators”, apvienībā iekļauti:
Sevišķais konstruktoru birojs “Impulss”,
Liepājas mašīnbūves rūpnīca “Liepājmaš”
3. Rīgas ražošanas apvienība “Radiotehnika”, apvienībā iekļauta:
Rīgas A. S. Popova vārdā nosauktā radiorūpnīca,
Rīgas elektromehāniskā rūpnīca,
Rīgas ražošanas apvienības Kandavas radiorūpnīca.
Visā Padomju Savienībā bija pazīstama šo apvienību ražotie radioaparāti, kur nebija īsviļņu diapazoni, kuros raidīja “Amerikas Balss”, kā arī telefona aparāti, kurus varēja noklausīties VDK kontrolējošās sistēmas. Priekš MRK tika ražota pavisam cita produkcija, par to ir šis pētījums un gala ziņojums.
2014. gada pētījuma 2. daļa.
1964. gada 8. novembrī ar PSRS MP lēmumu nr. 758-316 uzņēmumiem un iestādēm ievieš šifrētus nosaukumus:[12] “VEF” p/k -7, “Rīgas instrumentu ražošanas rūpnīca” p/k -233, “Komutators” p/k -211, “Liepājas mašīnbūves rūpnīca (409.) p/k -36, “Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca (RER)” p/k -11 u.t.t.
1960. gadā LPSR MP izdod rīkojumu, kura 1. punktā teikts:[13] “Izpildot PSRS partijas CK un MP 1960. gada 11. marta lēmumu nr. 275-103, noteikt, ka 1961. gada uzdevumi par visu veidu militārās produkcijas ražošanu tiek izstrādāti republikā vienotā plāna ietvaros pēc savienības un republikas nomenklatūras un tiek iesniegts Valsts plānam apstiprināšanai LPSR MP noteiktā kārtībā.”
Pēc Tautas saimniecības padomju likvidēšanas 1967. gadā rūpnieciskā ražošana atgriežas pie centralizētās vadības un Vissavienības ministriju sistēmas. Militāri rūpnieciskais komplekss republikās saimnieko ne tikai Vissavienības pakļautības rūpnīcās, bet nosaka ražošanas nomenklatūru arī republikām pakļautajās rūpnīcās, zinātniski pētnieciskajos institūtos un ražotnēs. Par to liecina PSRS KP CK un MP
LPSR apstiprinātā militārās ražošanas produkcijas nomenklatūra uz 1979. gadu.[14] Daudzos dokumentos nav uzrādītas konkrēts ražotājs, bet gan sagādes bāzes, kā piem.: Latvijas zivju ražošanas apvienība “Latribprom«, Latvijas patērētāju biedrības savienība “Latpotrebsojuz”, Latvijas apģērbu tirdzniecība «Lattorgoģežda”[15], galvenā tekstil tirdzniecības pārvalde “Glavtekstiltorg”, ar kurām karaspēka daļas slēdza līgumus par piegādēm. Liels slogs visai tautsaimniecībai bija mobilizācijas plānu izpilde. 1982. gadā LPSR MP uzdod visām republikas ministrijām un organizācijām pirmkārt izpildīt mobilizācijas plānu uzdevumus, izdalot tiem kapitālos ieguldījumus, materiāli tehniskos līdzekļus un darba resursus, kā tas paredzēts PSRS tautsaimniecības mobilizācijas sagatavošanā.[16] 1957. gadā ar 13. augusta PSRS MP lēmumu visās lielākajās rūpnīcās, kurās ražo militāro produkciju ievieš militāro pārstāvju “Vojenpredu“ sistēmu[17]. Turpmāk saražoto produkciju pārbauda un pieņem šie pārstāvji[18]. 1961. gada 15. decembrī PSRS KP CK un MP pieņem lēmumu nr. 1120-482 p. 13. “Par kārtību kādā jāsagatavo un jārealizē militāri tehniskās apgādes plāni militārās produkcijas ražošanai 1964. gadā.”
Vairākkārtēja rūpnīcu, to ražotņu nosaukumu un atrašanās vietu un adresu maiņa sarežģī izsekot rūpnīcu attīstībai un to saražotās produkcijas izlietojumam. Par Latvijas rūpnīcu un ražotņu attīstības vēsturi pēc 1940. gada nacionalizācijas būtu vajadzīgs atsevišķs pētījums. Tas dotu iespēju precīzāk noteikt, kuras un cik rūpnīcas tika uzceltas padomju okupācijas gados, cik tika paplašinātas vai reorganizētas.
Vissavienības ministriju pakļautības rūpnīcas Latvijā.
PSRS Elektroniskās rūpniecības ministrijas ar Oktobra Revolūcijas ordeni apbalvotās ražošanas apvienības “Alfa”
1. “Rīgas Mikroaparātu zinātniskās pētniecības institūts.” [19] (p/k -345)
Īsa institūta vēsture:
Rīgā Maskavas ielā 240. 1966. gada septembrī uz Aparātbūves rūpnīcas “Alfa” (p/k -233) 4. konstruktoru biroja bāzes izveidots Rīgas “Mikroaparātu zinātniski pētnieciskais institūts”. No 1966. gada februāra līdz augustam nosaukums “Rīgas konstruktoru birojs”. Pēc tam “Rīgas Mikroaparātu zinātniskās pētniecības institūts.”
Militārais pasūtījums:
Pusvadītāju un mikroshēmu pētniecība un ražošana.90 % produkciju ražo militārām vajadzībām. Brāķētā vai militārajiem parametriem neatbilstoša produkcija (tranzistori) 80-tajos gados nonāk Rīgas veikalā “Orbita”, kur tos var nopirkt iedzīvotāji.
Skatītas lietas:
LNA LVA 270. f.-1c apr.-1252. lietas 79. lp., no 2.- 20., no 22.- 31. lp., LVA 270-1c-1361. visa lieta, LVA 270. f.-1c apr.-1364. lieta no 2.-15. lp., LVA 270. f.-1c apr.-1257. lietas 156., 253., 238., 258., 269. lp., LVA 270. f. -1c apr.-1534. lieta no 1.-15. lp., LVA 270. f.-1c apr.-1561. lieta no 28.-31. lp., LVA 851. f.-1a apr. -67. visa lieta, LVA 851. f.-1a apr.-89. lietas 18. lp., LVA 851. f. -1a apr.-159. visa lieta., LVA 851. f.-1a apr. -10. visa lieta, LVA 270. f. -1c apr.- 1709. lietas 77. lp., LVA 851. f -1a apr.-146. lietas visa lieta, 160. lietas visa lieta, LVA 851. f.-1a apr.-202. lietas visa lieta.
2. PSRS Sakaru ministrijas ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotās ražošanas apvienības “Komutators”
Speciālais konstruktoru birojs “Impulss.” [20] ( p/k A -1529)
Īsa biroja vēsture:
Rīgā Pilotu ielā 4. Ar PSRS Radio rūpniecības ministrijas 3. galvenās pārvaldes 1971. gada 1. marta lēmumu nr. 109-c 1. aprīlī rūpnīcas “Komutators” (p/k A-1736) sastāvā organizēja Sevišķo centrālo konstruktoru biroju “Impulss” (SKB). Konstruktoru birojam un rūpnīcu apvienībai 100% militārais pasūtījums. Pasūtījumu saņem no PSRS Sakaru sistēmu rūpnieciskās ražošanas ministrijas pēc PSRS Ministru Padomes Valsts komisijas par militāri-rūpnieciskiem jautājumiem lēmumiem un tieši no karaspēka daļām. 1988. gadā pasūtītāji k/d: 08310, 77969, 25966-B, 08310, 2699-B, 52686, 25871. Konstruktoru birojs ne tikai ražoja militāro aprīkojumu, bet arī atsevišķos gadījumos to montēja un uzstādīja. Ražotnes darbības laikā līdz 1991. gadam pasūtījums ir tik liels, ka uzņēmuma vadība ierosina PSRS sakaru sistēmu ražošanas ministrijai, kurai no 1974. gada SKB pakļauts, pasūtījumus izvietot tikai ar PSRS Aizsardzības ministrijas Ģenerālštāba sakaru sistēmu priekšnieka akceptu. Ražošanas apvienības “Komutators” rūpnīcas “Liepājmaš”, SKB “Impulss” visu darbības laiku nav ražojušas tautsaimniecības produkciju. Visi pasūtījumi arhīva dokumentos šifrēti ar dažādiem nosaukumiem un tos visus nav iespējams uzskaitīt. (skat. Pielikums Nr. 2
Militārais pasūtījums: ( tehnikas pasūtījuma daži šifri un to skaidrojums)
“Pritok” - valdības lauku vadības sakaru aparatūra ar informācijas saņemšanas un
apstrādāšanas sistēma.[21]
“Dubļor - 2 CK”- speciāls telefona un telegrāfa sakaru komutators stratēģisko
raķešu vilcienu sakariem.[22]
“Poetika” - jāizstrādā un jāražo gaisa sakaru sistēmas savienojamību ar dupleksa
sakaru kanāliem sistēmā “Pamir”.[23]
“Kļon”- pēc šī šifra sevišķā periodā jāveic darbi: “ izstrādāt bezauklu tālsakaru
komutatoru ar bezkontaku elementiem un gerkoniem.”[24]
Valsts drošības komitejas (VDK) pasūtījums:
“PSRS Valsts plānam, PSRS Valsts sagādei, ministrijām un PSRS iestādēm, savienoto republiku MP pirmkārt un pilnībā apgādāt materiāltehniskos resursus, lai izpildītu sadaļas “B” un speciālos Vidējās mašīnbūves ministrijas darbus. Lai izpildītu šos pasūtījumus, pirmkārt apgādāt pasūtījumus ar materiāliem, darba galdiem, komplektējošām detaļām (neskatoties uz iepriekš noteiktām prioritātēm) uzskatot šos darbus par vissvarīgākajiem valstij.” [25]
VDK dod uzdevumu rūpnīcai ārpus kārtas izgatavot:
“Laspi - L”- automatizētu aparatūru primārās analogās-ciparu sistēmas informācijas
apstrādei,
“Roza - K”- tehnisko sistēmu dispečera sakaru komandkomplekss,
“Holm - KI”- telemetriskās informācijas tehnisko līdzekļu komplekss,
“Holm - K2”- telemetriskās informācijas apstrādes punkta ierīkošana,
“Orjol - 2”- armijas diviziona speciāla izlūkošanas informācijas apstrādes mašīna.
Skatītas lietas arhīvā Bezdelīgu ielā 1:
LNA LVA 268 f.-1c apr.- 239. lietas 29. lp., LVA 851.f. -1a apr-103. lietas visa lieta, LVA 851-1a-144. lietas visa lieta, LVA 268. f-1a apr.- 320. lietas visa lieta, 370a. lietas visa lieta, 380. lieta no 433.- 438. lp., LVA 270-1c-1252. lietas visa lieta, 79. lieta no 2.- 20., un 22.-31. lp., LVA 270. f. c apr. -1508. lietas 114., 115. lp., LVA 270-1c-1447. lietas visa lieta, LVA 270-1c-1575. lietas visa lieta, LVA 851.f -1a apr.-14. lietas visa lieta, 160. lietas visa lieta, LVA 851. f. -1a apr.-199. lietas visa lieta., 200. lietas visa lieta.
Arhīvā Kurzemes prospektā 5:
LNA LVA 1875. f. -1a apr.-1. lieta[26], LVA1875. f.-1a apr. -2., 3., 4. lietas visa lieta, LVA- 1875.f. -īslaicīgi- 232. lietas visa lieta, LVA 1875. f. -1a apr. no 9.- 20. lietai, LVA 1875. f -1s apr. - 44. lietas visa lieta.
3. PSRS Sakaru ministrijas ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotās ražošanas apvienības “Komutators”
Liepājas mašīnbūves rūpnīca “Liepājmaš” [27] ( p/k A- 1230)
Īsa rūpnīcas vēsture:
Liepājā Sarkanarmijas ielā 38/42., Kaiju ielā 33.Arhīvu dokumentos “Liepājas mašīnbūves rūpnīca” uzrādīta kā 409. rūpnīca ( p/k 36). 1954. gadā sāk darbu uz bijušās rūpnīcas “Metāls” bāzes. No 1947.- 1949. gadam padota LPSR Vietējās rūpniecības ministrijai. No 1950. gada līdz 1957. gadam PSRS Smagās mašīnbūves rūpniecības ministrijas Galvenajai metalurģiskās mašīnbūves pārvaldei. No 1957. gada līdz 1964. gadam PSRS Radio rūpniecības ministrijas 3. Galvenajai pārvaldei. No 1974. gada līdz 1991. gadam PSRS Sakaru līdzekļu rūpniecības ministrijas Rīgas ražošanas tehniskās apvienības “Komutators” sastāvā. LPSR MP katru mēnesi iesniedz atskaiti Vissavienības ministrijai par rūpnīcā ražoto produkciju.
1965. gadā rūpnīcu apvienībā strādā 2113 cilvēki. (100% MRK rūpnīca).
Militārais pasūtījums:
Arhīva dokumentos lielākā daļa militāro pasūtījumu nosaukumi šifrēti. 1965. gadā rūpnīcā ražo foto aparatūru ПАФ-A bezpilotu lidmašīnām, meteoroloģiskās stacijas aviācijai un pretgaisa aizsardzības karaspēkam, pārvietojamās remonta darbnīcas (ПАРМС) stratēģiskajam raķešu karaspēkam. Pārvietojamās fotolaboratorijas (ПИФ) (pasūtītājs k/d 44250). Apģērba labošanas pārvietojamās darbnīcas, elektrostacijas.
Aprīko automašīnas radioaparatūras P-225, P-222T izvietošanai un iekārtas autoklubiem ПАК-51-D.[28]
Automašīnā ZIL-157K, rūpnīcā uzstādīja pārvietojamās sakaru iekārtas. LPSR Sakaru ministrijas garāžās Inčukalnā Valsts rezervju noliktavās atradās šādas automašīnas ar radiostacijām līdz 1991. gadam.(Autora 1966.. gada foto)
Skatītas lietas:
LNA LVA arhīvā Bezdelīgu ielā 1 skatītās lietas: LNA LVA 270. f.-1c apr. -1106. lieta 27. lp., LVA 270. f. -1c apr.-1257. lietas 78. lp., LVA 270. f. -1c apr.-1362. lietas 25. lp., LVA 270. f.-1c apr.1395. lietas 9. lp., LVA 270. f.-1c apr.1447. lietas 29. lp., LVA 270, f. -1c apr. -1508. lietas 6. lp., LVA 270. f.-1c apr. -1561. lietas 104. lp.
Arhīvā Kurzemes prospekts 5: LNA LVA 851. f. -1a apr.-29. lietas 17. lp., LVA 851. f. -1a apr. -68. visa lieta, LVA 851. f. -1a apr.-89. lietas 11. lp., LVA 851. f. -1a apr.-102 visa lieta., LVA 851. f.-1a apr. -148. visa lieta., LVA 851. f.-1a apr.-197. lietas 30., 31. lp., 100. lp., LVA 851. f.-1a apr. -4. lietas 15. lp.
4. PSRS Ķīmiskās rūpniecības ministrijas specializētais organiskās sintēzes konstruktoru birojs un Vissavienības ķīmisko reaktīvu un sevišķi tīro vielu institūta “ IREA” Latvijas filiāle Olainē [29] (p/k G-4740)
Īsa “IREA” Latvijas filiāles vēsture:
1970.gadā rūpnīcu apvienībā “Biolar” Olainē organizēta IREA filiāle (PSRS KP CK un MP 08.07. 69. lēmums nr. 545-187), to vēlāk pārveido par ”Vsesajuznoe ordena trudovovo Krasnovo znameņi naučno isļedovaķeļskovo instituta ximičeskix reaktivov i ocobo čistix ximičeskix veščestv”(BHIIPB.). IREA – Vissavienības reaktīvu institūts, kura sastāvā ir 5 zinātniski pētnieciskie institūti, 16 speciālās rūpnīcas, vairāk kā 80 cehu un ražotņu citās tautsaimniecības rūpnīcās visā PSRS. 1976. gadā Olainē IREA strādā 318 darbinieki no tiem 234 zin. pētniecībā starp tiem 24 zin. kandidāti. IREA cehs rūpnīcu apvienībā “Biolar” ir galvenais, kas ražo militāro produkciju [30]
IREA ražotnes 4. cehā izpilda vislielāko MRK pasūtījumu un tas sastāv:
1. nodaļa - biokatalizatoru nodaļa ar 4 laboratorijām,
2. nodaļa - ķīmisko un sintētiski bioķīmisko reaktīvi ar 3 laboratorijām,
3. nodaļa - fizikas ķīmiskie reaktīvi ar 5 laboratorijām,
4. nodaļa - administratīvi tehniskā daļa ar 3 laboratorijām,
5. nodaļa - kopējā prognozēšanas ar 3 laboratorijām,
6. energo - mehāniskās ražošanas nodaļa ar 3 sektoriem.
Militārais pasūtījums:
Rūpnīcas 4. ceha laboratorijās ražo lielāko daļu no bioķīmiskajiem reaktīviem, kuru saraksts ietverts pirmā pētījuma daļā par rūpnīcu “Biolar”.
5. PSRS Aparātbūves automatizācijas līdzekļu un vadības sistēmu ministrijas Maskavas zinātniskās ražošanas apvienības “Hidrometpribor”
Rīgas eksperimentālā hidrometeoroloģisko aparātu rūpnīca“ [31] (p/k P-6033)
Īsa rūpnīcas vēsture:
Rīgā Lāčplēša ielā 87. Rūpnīca izveidota ar PSRS KP CK un MP lēmumu Nr. 1328-592 no 03.12.59. 1946. gadā 2 500 strādājošo. 100% militārās produkcijas ražošana. 1963. gadā ražo 49% no visām PSRS hidrometeoroloģiskajām iekārtām.[32]
Militārais pasūtījums:
Ražo 1959. gadā: [33] radio zondes A-13, planšetes, vēja ātruma mērītājus 8-10-01, profilografus ПГ-49, ПГD-15, ПГ-M, mākoņu mērītājus A-16, barografus M-22. navigācijas iekārtas ХИЦ- lidlaukiem un aiz horizonta aerozondes novērošanai. Izgatavo 56 dažādus priekšmetus un aparātus militārām un divējādas lietošanas vajadzībām. LPSR MP katru mēnesi iesniedz atskaiti PSRS MP par rūpnīcā ražoto.
Skatītas lietas:
LNA LVA 270-1c- 1447. visa lieta, LVA 270.f.-1c apr.-1257. lietas 238. lp., LVA 851. f. -1a apr.-28. lietas 102., 292., 293., 295. lp., 1709. lieta no 83.-96. lp., LNA LVA 270. f., 1c apr., 1361. l. 10. lp., 270-1c -1309. lietas visa lieta, LVA 1310. lietas visa lieta, LNA LVA 270. f. -1c apr.-1561. lietas 2. lp.
6. PSRS Ceļu celtniecības un komunālās mašīnbūves ministrijas apvienība “Sojuzstrojinstrument”
Daugavpils rūpnīca “Elektroinstruments” [34]
Īsa rūpnīcas vēsture:
No1949. gada līdz 1956. gadam rūpnīca padota PSRS Celtniecības un ceļu mašīnbūves ministrijai. Pēc 1956. gada līdz 1965. gadam LPSR TSP Mašīnbūves un metāla apstrādāšanas rūpniecības pārvaldei. LPSR MP katru mēnesi atskaitās PSRS MP par ražoto produkciju armijas vajadzībām.
Ražo militārām vajadzībām: [35]
1. elektriskās ēveles U-152,
2. diskveida žāģus U-153,
3. lauzējierīces M-154 UЭ 5605,
4. instrumentu asināšanas darba galdus: U-155, UЭ 8704.
Skatītas lietas:
LNA LVA 851. f.-1a apr.-143. lietas 27. lp., LNA LVA 270. f.-1c apr.-1316. lietas
193. lp.
7. Vissavienības ražošanas apvienības “Himvolokno”
Ar Darba Sarkanā karoga ordeni apbalvotā Ļeņina komjaunatnes v.n. Daugavpils ķīmiskās šķiedras ražošanas rūpnīca [36] (p/k M-5850)
Īsa rūpnīcas vēsture:
1960. gadā rūpnīca pakļauta LPSR TSP Ķīmijas un silikātu-keramikas rūpniecības pārvaldei. Nosaukums- Ļeņina komjaunatnes v. n. Daugavpils sintētiskās šķiedras rūpnīca. No 1970. gada Vissavienības ķīmiskās šķiedras rūpniecības apvienības “Himvolokno” rūpnīca.
Skatītas lietas: LNA LVA 270-1c-2336. lietas visa lieta, LVA 270-1c-2355. lietasvisa lieta.
Pētījums nav pabeigts. Lietas atrodas Daugavpils zonālajā arhīvā.
8. LPSR Tautas saimniecības padomes Papīra un koksnes rūpniecības pārvaldes Rīgas Kokapstrādes kombināts Nr. 2. Latvijas rūpniecības ministrijas rūpnīca “Darba Spars” [37]
Īsa rūpnīcas vēsture:
Rīgā Slokas iela 55. Kombinātu Nr. 2 apvienoja ar Metālapstrādes ražošanas apvienību “Darba Spars”.Izveides pamatbāze - eksperimentālā metālapstrādes rūpnīca „Darba Spars” (sākumā – 1901. g. dib. kā Baltā skārda izstr. f-ka. Pirms 1940. gada nacionalizācijas nosaukums no 1922.- 40. g. a/s „Metall Stamp". Nosaukums metālapstrādes rūpnīca "Darba spars" no 1945.- 1957. gadam. Padomju laikā cehi: Viesītē, Madonā, Jaunjelgavā.
Militārais pasūtījums:
Rūpnīcas cehā Jaunjelgavā izgatavoja benzīna kannas armijas vajadzībām. Rūpnīcā izgatavo unificētos filtrus УНФ-42 un ogles КФГ filtriem. I zgatavo pirmo pārvietojamu metāliskā tilta ПMM-4-49 eksperimentālo partiju, kuru izvieto uz armijas automašīnām un vēlāk sērijveidā ražo Krievijas rūpnīcas.
Ražo rokas granātas РГД-5, Ф-1, РТ-42.u.c.
Skatītas lietas:
LNA LVA 851. f., 1a apr., 89. l. 10. lp., LVA 851. f., 1a apr., 90. l. 42. lp.
9. Ar Darba Sarkanā karoga ordeni apbalvotā Rīgas lauksaimniecības mašīnbūves rūpnīca ”Rīgaseļmaš” [38] ( p/k A-3815)
Īsa rūpnīcas vēsture:
Rīgā Daugavgrīvas ielā 23. No 1945.-1946. gadam mehāniskā iekārtu remonta rūpnīca "Glavmehanizācija". No 1946.-1948. gadam Rīgas mehāniskā rūpnīca "Glavseļmaš”. No 1948.-1951. gadam Rīgas mehāniskā rūpnīca "Glavļesbummaš". No 1951.-1956. gadam Rīgas mehāniskā rūpnīca "Glavļeszapčastj". No 1956.-1957. gadam Rīgas Valsts lauksaimniecības mašīnbūves rūpnīca "Rižseļmaš"; No 1957.-1976. gadam Rīgas lauksaimniecības mašīnbūves rūpnīca "Rigaseļmaš". No 1976.-1991. gadam ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotā Rīgas lauksaimniecības mašīnbūves rūpnīca "Rigaseļmaš".
Militārais pasūtījums: [39]
Izgatavo pārvadājamos tiltus KMM ar tiltu fermām uz 5 automašīnām, tehniku lidlaukiem, degvielas mehāniskās cisternas АЦМ-4-157 4000 litru tilpumā u.c.
Skatītas lietas:
LNA LVA 270. f. -1c apr.-1447. lietas no 26.-37. lp., LVA 270. f.-1c apr.- 1252. lietas no 2.-20. lp., no 22.-31. lp., 79, lp., 170. lp., LVA 270-1c –2404. lietas visa lieta, LVA 851.f.-1a apr.-19. lietas 10. lp., LVA 851.f.-1a apr.-19. lietas 10. lp.
10. PSRS Smagās mašinbūves ministrijas Mitišči pilsētas pasažieru vagonbūves valsts ražošanas apvienības ar Darba Sarkanā karoga ordeni apbalvotā
“Rīgas Vagonu rūpnīca” [40] ( p/k 50)
Īsa rūpnīcas vēsture:
No 1869. gada nosaukums a/s “Vairogs”. Rīgā Ļeņina ielā 201- (1953. gads). Pēc Otrā pasaules kara no 1945. gada līdz 1971. gadam Rīgas vagonu rūpnīca galvenokārt nodarbojās ar vagonu remontu un renovāciju.
Militārais pasūtījums:
Tanku un automobiļu apkope un remonts. 1961.- 65. gada plānā jāremontē tanki
T-54., T-58 (bez motoru remonta). 1980. gadā ražo vagonus dzelzceļa sastāviem. (БЖРК- dzelzsceļa kaujas raķešu komplekss), kurā uzstādītas stratēģiskās raķetes. Vilcieni nepārtraukti mainot atrašanos vietu, kursē par PSRS sliežu ceļiem. 1965. gadā kapitāli remontē 1500 tankus. Ražo - patronas 7,7 x 56R, 18-мм mīnmetēju
mīnas. 1968. gada plānā paredzēts remontēt 500 tankus.
Skatītas lietas:
LNA LVA 270. f., 1c apr., 1447. l., 28. lp., 1709. lietas 77. lp., LVA 851.f.-1a apr.-209. lietas visa lieta, LVA 270. f., 1c apr., 1313. lietas 104. lp.
Dzelzsceļa kaujas raķešu komplekss(БЖРК)
( Fotogrāfija no Pēterburgas dzelzceļa muzeja)
11. PSRS Automobiļu un lauksaimniecības mašīnbūves Valsts ražošanas apvienības “Autoelektropribor”
“Rīgas autoelektroaparātu rūpnīca” [41] - ( p/k B-2594)
Īsa rūpnīcas vēsture:
Atradās 1946. gadā Rīgā Klijānu ielā 2/14.
Militārais pasūtījums:
Detaļas PSRS autorūpniecībai un militārajai tehnikai. Militārās nozīmes autotehnikai vinčas, Remontē bruņu transportierus BTR u.c., izgatavo radioaktīvos termometrus.
Skatītas lietas:
LNA LVA 851. f., 1a apr., 29. l. 32. lp., LVA 270. f.-1c apr.-1430. lietas 201. lp.
12. PSRS sakaru līdzekļu ražošanas ministrijas
Elektromehāniskā rūpnīca (REZ) [42] ( p/k A-5347)
Īsa rūpnīcas vēsture:
RīgāKr. Barona ielā 130. REZ iekļauta Rīgas ražošanas apvienībā “Radiotehnika” No 1940.- 1941. gadam Rīgas Svina un cinkkrāsu rūpnīca. No 1945.-1947. gadam Rīgas Svina un cinkkrāsu rūpnīca nr. 113. No 1946.-1949. gadam pakļauta BKA celtniecības pārvaldei. Rīgas elektromehāniskā rūpnīca no 1949.-1957. gadam. Rīgas elektroarmatūras rūpnīca no 1949.-1957. gadam. Rīgas Elektromehāniskā rūpnīca no 1957.- 1990. gadam.
Militārais pasūtījums:
Pasūtījums 1959.-1969. gads: ģeneratori ar spriegošanas ierīcēm PD-2Б, spiediena vārsti KIDM-150, KDIM-200, П-262, aparatūru “Rajon” П-151А, 151Б, 151В, 151Г. u.c.
Skatītas lietas:
LNA LVA 270-1c-1361. visa lieta. “LPSR MP Atskaite PSRS MP un Valsts Plānam par militāro ražošanu 1959. gadā 57/62 cc 15.01.60.”, LVA 270. f.-1c apr.-1430. lietas no 154. - 159. lp., LVA 270. f.-1с apr.-1447. lietas 30. lp
13. PSRS Smagās enerģētiskās un transporta mašīnbūves ministrijas Galvenās dīzeļu ražošanas pārvaldes
“Rīgas Dīzeļbūves rūpnīca” [43]
Īsa rūpnīcas vēsture:
Atrodas Rīgā. 1949. gadā strādā 710 cilvēku.
Militārais pasūtījums:
1961. gadā izgatavot 4 mazgabarīta dīzeļus 2c –8,5/11, 4c-8,5 /11, 24-8,5/11 ar jaudu forsētus līdz 15 ZS (slepenā programma “Ņeman”)
Skatītas lietas:
LNA LVA 270. f.-1c apr.-1319. lietas 32. lp., LVA 851. f.-1a apr. -28. lietas 6. lp., LVA 851. f.-1a apr.-89. lietas 11. lp., 2144. lietas 20. lp.
14. PSRS Ķīmiskās un naftas mašīnbūves ministrijas Rūpnieciskās cauruļvadu armatūras ražošanas galvenās pārvaldes”Glavpromarmatūra” ar Darba Sarkanā karoga ordeni apbalvotās
Rīgas ķīmiskās mašīnbūves rūpnīca "Rigahimmaš" [44] ( p/k A-2298)
Īsa rūpnīcas vēsture:
Atradās Rīgā Biķernieku ielā 18. Rīgas ķīmiskās mašīnbūves rūpnīca (līdz tam nosaukums “Turbo mehāniskā rūpnīca”) No 1944. – 1956. gadam Čuguna lējumu rūpnīca,,Sarkanais metālists" Rīgā Ļeņina ielā 301 (bija 1953.g.). Jau 1941. gadā Sarkanās Armijas pasūtījums- izgatavot celtnieku darba rīkus: āmurus, cirvjus, atslēgas, sapieru lāpstas. No 1964.-1991. gadam Rīgas ķīmiskās mašīnbūves rūpnīca.
Militārais pasūtījums:
B enzīna sūknēšanas iekārtas MПГ-10. 1960. gadā ražo kompresoru K-75 u.c.
Skatītas lietas:
LNA LVA 270-1c-1447. lietas visa lieta, LVA 270-1c-1312. lietas visa lieta., LVA 851.f.-1a apr. -90. lietas 7. lp.
15. PSRS sakaru līdzekļu ražošanas ministrijas ar Darba Sarkanā karoga apbalvotā
A. Popova vārdā nosauktā Rīgas radiorūpnīca [45] ( p/k G-4770)
Īsa rūpnīcas vēsture:
Rīgā Radiotehnikas ielā 41. Rūpnīca iekļauta ražošanas apvienībā “Radiotehnika” Rūpnīca celta no 1946.-1965.g. Konstruktoru birojs “Orbita” p/k B-2315.1951. gadā radiorūpnīcu nosauca A. S. Popova vārdā. Cehs Kandavā.
Militārais pasūtījums:
1960. gadā izgatavo kuģu radiolokācijas stacijas “Ris”, radio mērinstrumentus radiolokācijas un hidrolokācijas ierīcēm, radiokomplektējošās detaļas, smalkmehāniku, elektronu skaitļotājus EV-1, augstfrekvences traktu mērītājus (līdz 300Mgh), jaudas mērītājus u.c.
|
| Поделиться: |
Поиск по сайту
Все права принадлежать их авторам. Данный сайт не претендует на авторства, а предоставляет бесплатное использование.
Дата создания страницы: 2019-10-26 Нарушение авторских прав и Нарушение персональных данных