Var braukt ne tikai ar mašīnām, bet arī ar pa vajadzīgo maršrutu braucošiem starppilsētu autobusiem. Braukšanai tajos es piedāvāju divus paņēmienus: autobusu stops un nabaga studenta metode. Pirmajā gadījumā jums vispār nebūs vajadzīga nauda, otrajā – jūs samaksāsiet, bet nedaudz.
Pārvietojoties ar stopiem pa lielceļiem, der zināt tālo autobusu sarakstu, lai būtu gatavs iekļūšanai tajos. Uzziniet no vietējiem iedzīvotājiem, pārrakstiet autoostās galveno autobusu sarakstus, lai nepalaistu tos garām, sēžot grāvī vai tml. Īpaša nozīme tam ir tālos reģionos, kur mašīnu ir maz, bet gandrīz visi autobusi var vest pilnīgi bez maksas (pielietojot pirmo metodi).
Autobusu stops – autostopa modifikācija ar to atšķirību, ka stopējam tieši reisa transportu, starptautiskos autobusus. Nevajadzētu mēģināt tajos iekļūt galapunktos, kad apkārt stāv ļaužu pūlis ar biļetēm, kasieri, kontrolieri un priekšniecība. Bet vajag autobusu stopēt tieši uz ceļa, iekš apdzīvotām vietām. Tas apstājas, it īpaši, ja apkārtne ir neaktīva un pozīcija ir izdevīga. Iekāpjot autobusā...
– Sveicināti! Var ar jums uz Pēterburgas pusi?
(Iekāpjam autobusā! Nav vajadzības kontaktēties ar vadītāju kā “nabaga radiniekam”, stāvot uz ielas.)
– Līdz Ižicai.
– Nu, līdz pagriezienam uz Ižicu, ja drīkst.
Te iespējami divi varianti: 1) vadītājs aizver durvis, un jūs braucat; 2) vadītājs paziņo brauciena cenu. Pēdējā gadījumā – pateikt vadītājam, uz kurieni jūs dodaties un ka esi cilvēks bez naudas. Ja tomēr atsaka – vajag nesteidzīgi un laipni atvainoties, pateikties vadītājam par to, ka viņš apstājās, pastāstīt sava ceļojuma vēsturi, līdz vadītājs saka: “nu, labi” vai “izkāpiet, neaizturiet autobusu!”.
Vēl labāk, iekāpjot autobusā vai mikroautobusā, uzdot sekojošu jautājumu:
– Nabaga studentu aizvedīsiet?
Vadītājs nevar pateikt “nē”, tā kā autobuss vispār ir radīts cilvēku aizvešanai, to skaitā, studentu. Viņš atbildēs “sēdieties”, pie tam apzinoties, ka jūs viņam visdrīzāk nesamaksāsiet.
Neaktīvos reģionos (pēc personīgās pieredzes: Arhangeļskas, Vologodskas, Kurganskas, Magadanskas, Čitas apgabals, Baškīrija, Jakutija u.c.) un pa centrālo apgabalu vientuļiem ceļiem lielākā daļa apstājušos autobusu pavedīs bez maksas. Kaukāzā un Vidusāzijā ņem gandrīz vienmēr. Bet, lūk, civilos reģionos (piemēram, Piemaskavā) rezultāts ir apmēram “50 uz 50” (50% autobusu apstājas, no tiem 50% ved bez maksas). Tukšiem autobusiem parasti ir lielāka nosliece vest “zaķus” nekā pārpildītiem.
Atcerieties, ka veiksmes iespēja, lūdzoties autoostā, ir ļoti zema.
Autobusā parasti vajag sēdēt klusi, neizkāpt starppieturās (benzīntankos) un nelielīties ar to, ka braucat bez maksas.
Starptautiskie autobusi bieži nogriežas no galvenās šosejas lai iebrauktu pa ceļam esošajās pilsētās – nekrītiet panikā!
Dažiem vadītājiem nav noslieces vadāt stopētājus. Autobuss var gluži vienkārši apvainoties un aizbraukt. Nebēdājieties, bieži gadās, ka jūs satiekat viņu vēlreiz. Ja jūs gadījumā jau reiz jūs nepaņēmušo autobusu esat apdzinuši (ar ātrāku mašīnu) un atkal redzat to – pacentieties to nostopēt otrreiz.
Niks brauca no Volgogradas uz Maskavu un apstādināja “Ikarusu”. Vadītājs pateica: “Lai būtu, tikai par pusstabu (~10Ls) līdz Maskavai!”. Niks atteicās, autobuss aizbrauca, Niks ar mašīnām ātri vien to apdzina. Pēc kāda brīža Niks atkal ieraudzīju to pašu “Ikarusu”. Vadītājs sacījis: “Nu kā, nav vēl apnicis braukt ar stopiem? Lai būtu, par trīsdesmitnieku!” Bet Niks nepadevās. Jau pietuvojies Maskavai, pie MKAD, Niks to pašu “Ikarusu” ieraudzīja trešo reizi. “Nu, lai būtu, sēdies!” – pārsteigts noteica vadītājs un bez maksas aizveda viņu līdz metro “Šelkovskaja”.
Nabaga studenta metode – maksas metode, kaut gan jūs maksājat, teiksim, 50%, 20%, cik varat. Tās efektivitāte ir augstāka nekā autobusu stopa metode. Bet jums jau laikus jāizlemj, cik varat samaksāt, un laikus jāsagatavo nepieciešamā summa. Nostopējot uz ceļa autobusu, jūs jautājat vadītājam:
- Sveicināti, var ar jums līdz Maskavai?
Ja vadītājs ir laipns, viņš saka “sēdieties”, un tālāk viss kā autobusu stopā. Bet viņš var arī atbildēt:
- Sēdieties. 120 rubļu.
Autobusu stopa gadījumā vajadzēja pierunāt vadītāju vai atstāt autobusu; šī metode piedāvā liberālāku izeju:
- Vai, cik dārgi, es esmu nabaga students (ogļracis, pensionārs, nevajadzīgo izsvītrot), kuļos ar autostopiem, bet varu samaksāt tikai (izkasām no maka sīknaudu)... 26 rubļus un 11 kapeikas.
Te iespējami divi varianti: 1) vadītājs piekrīt par jūsu nosaukto summu aizvest līdz jums vajadzīgajam punktam; 2) nepiekrīt. Ja nav ar mieru, jūs lūdziet pavest kaut nedaudz – cik sanāk - kaut vai līdz Dirkinas ciemam. Neaizbraucot līdz Dirkinai, jūs pienākat pie vadītāja un pieticīgi lūdziet atļauju pagarināt savu braucienu, un vadītājs parasti piekrīt.
Der atcerēties, ka autobusu pieturās bezmaksas vai palētinātā brauciena metode nebūt ne vienmēr darbojas, bet, lūk, nostopējot autobusu pilsētas vidienē, uz šosejas, jūs iegūsiet veiksmi ne tikai Krievijā, bet arī daudzās mazcivilizētās pasaules valstīs.
IZDZĪVOŠANA
Ja jūs savos ceļojumos esat pārvietojies ar autostopu, elektrovilcieniem, preču vagonos u.tml., esat izbadējušies, nosaluši, nosmērējušies un atgriezušies mājās pēc nedēļām divām ar stingru lēmumu: gulēt, ēst, mazgāties un nekad vairs “ nebomžoties ”, - tas nozīmē, ka jūs nenodarbojāties ar izzinošu, gudru ceļošanu, bet bomžošanos.
Gudrai ceļošanai ir globāla atšķirība no bezpajumtnieku dzīvesveida. Cilvēks, kas ceļo gudrā veidā, saglabā savu organismu veselu, normāli uzņem pārtiku, mazgājas un guļ pēc vēlēšanās. Bezpajumtnieks, turpretī, neievēro veselīgu dzīvesveidu, ēd to, kas pagadās, mazgājas, kad pagadās, un guļ, kamēr neaizdzen.
Gudrs ceļotājs satiktajiem ļaudīm nes prieku, bezpajumtnieks – vēlmi tikt no viņa vaļā. Gudrs ceļotājs sasniedz savu mērķi un laimi, klaidonis - nesasniedz.
GUDRS CEĻOTĀJS – TAS NAV KLAIDONIS!
Izdzīvošanas māksla – ķermeņa uzturēšana turpmākajai dzīvei derīgā stāvoklī – ir viens no ceļotāja pamatuzdevumiem. Ceļojuma laikā var normāli uzņemt pārtiku (neatkarīgi no naudas daudzuma), normāli gulēt, pēc nepieciešamības mazgāties un ne tikai nezaudēt, bet pat palielināt organisma fizisko spēku. Par to, kā tas notiek, jūs izlasīsiet zemāk.
Aprīkojums
s Vai ir kas tāds, bez kā nevar iztikt? Cik tas sver un cik vietas aizņem?
Neaizvietojamu lietu nav. Var doties, piemēram, no Maskavas uz Vladivostoku bez mugursomas, bez sērkociņiem, bez naudas, bez dokumentiem... Bet ir viena lieta, kuru tomēr vajag ņemt līdzi vienmēr. Šī lieta sver apmēram 1500 gramu, atrodas cilvēka galvaskausā un to sauc par galvas smadzenēm.
Ja jums galvā viss ir kārtībā, jūs varat sasniegt jebkuru pilsētu – neatkarīgi no ārējiem apstākļiem. Ja jūs nemākat domāt, tad pat liels daudzums pārtikas, naudas, dokumentu, drēbju, zobu birstīšu un citu priekšmetu neļaus jums sasniegt to, ko vēlaties.
Protams, pat pieredzējuši cilvēki ceļā ņem kaut kādas mantas – es teiktu, komfortam. Es tālos ceļojumos ņemu: mugursomu, pasi (to labāk nēsāt apģērbā vai tuvāk ķermenim, nevis somā vai mugursomā): guļammaisu, tūristu penoplasta paklājiņu, metāla krūzi ar viena litra tilpumu, plastmasas pudeli ūdenim, karoti, rezerves apģērbu, zeķes un citu veļu, kompasu. Nav slikti, ja ir telts, nazītis, polietilēna plēve, no “Autoceļu atlanta” izrautas lappuses, fotoaparāts, zobu birstīte, lukturītis, sērkociņi, grāmatiņa “Brīvo ceļojumu rokasgrāmata”... Jo vairāk jums līdzi būs tamlīdzīgs tūrisma inventārs, jo ilgāk saglabāsiet savu autonomiju, jo ātrāk jums apniks staipīt tādu maisu!
Ņemiet līdzi ne vairāk, kā jūs varēsiet nest visu ceļu. Sapakojiet mugursomu laicīgi, dažas dienas pirms ceļojuma, pārbaudiet, vai nevarat ko izņemt? Saprotiet, ka ar šīm mantām jums vajadzēs iet un braukt pa pilsētām un pa ceļiem daudzas dienas, nedēļas un pat mēnešus!
Mantas, kas var samirkt iepakojiet polietilēna maisos. Paņemiet līdzi dažus rezerves maisiņus.
Tāpēc ņemiet līdzi to, ko nebūs žēl pazaudēt pa ceļam. Atcerieties, ka mugursoma dažkārt izkritīs no smagās mašīnas piekabes, uz tās sēdēsiet jūs un citi smagi cilvēki, tā salīs, garām braucošas mašīnas to apšļāks ar dubļiem... trauslām plīstošam lietām mugursoma nav īstā vieta!
Pārtika ceļojumā
Ir svarīgi katru dienu uzņemt siltu ēdienu, it īpaši, aukstajā gada laikā. Ēdiens principā nav problēma. Ēdiena pasaulē ir daudz.
Kā vārīt putru, zupu un tamlīdzīgus ēdienus ceļojuma apstākļos daudziem ir zināms. Ēdiena pagatavošana uz uguns ir plaši pazīstama visā pasaulē. Norādījumi, kā gatavot pārgājienā (dabā), ir sarakstīti bez manas līdzdalības, un nav jēgas šajā grāmatā atkārtot jau zināmus padomus. Kā iekurt ugunskuru bez sērkociņiem, vākt ūdeni tuksnesī, atšķirt ēdamus/neēdamus augus – arī tas ir pietiekami labi izpētīts. Bet kā, piemēram, izvārīt zupu Petropavlovskā vai Severobaikaļskā, zināms nedaudziem.
Atkarībā no tā cik daudz naudas jums ir - rīkojieties sekojoši:
Pirmais paņēmiens, ja naudas ir pietiekoši, - ēdiet ēdnīcās un kafejnīcās, to tagad daudz visās malās savairojies.
Otrais paņēmiens. Ja naudas ir maz, tad nopērcietputraimus un uzvāriet tos, izmantojot kādu no zemāk minētajiem veidiem.
Nelielu daudzumu putraimu, piemēram, griķu vai rīsu, vienmēr ir derīgi ņemt līdzi plastmasas pudelē – “torpēdā”. Neņemiet līdzi pārlieku daudz – ja jums ir nauda, jūs vienmēr varēsiet nopirkt kilogramu pašu lētāko putraimu jebkurā pilsētā vai ciemā; ja naudas jums nav, jūs varat palūgt putraimus, pieklauvējot pie jebkura dzīvokļa. Putraimi būs lielisks pamats dažādiem ēdieniem. Jūs varat izmantot arī kartupeļus.
Notīrījuši kartupeļus, nomazgājuši putraimus, ejiet ar savu katliņu uz jebkuru restorānu, ēdnīcu, dispečeru dežūrdaļu, dzīvokli vai citu vietu, kur pēc jūsu hipotēzēm varētu atrasties plīts – palūdziet jums uzvārīt ēdienu. Jums uzvārīs; kamēr ēdiens vārās, pastāstiet par savu ceļojumu, un attieksme pret jums vēl uzlabosies. Iespējams, ja tuvosies vakara stundas, jums piedāvās arī naktsmītni.
Turklāt, ja vārāt putru dzīvoklī, sarunājaties ar saimniekiem, varat dabūt arī papildus ēdienu (piemēram, cukuru, maizi), lai neēstu “pliku” putru. Lai paātrinātu papildus ēdiena dabūšanu, paši piedāvājiet saimniekiem savu putru. Viņi teiks: “Nē, paldies, mēs jau esam paēduši”, un piedāvās jums savukārt vēl kaut ko ēdamu, no kā jūs varat neatteikties.
Kādu vakaru, 1998.g. februārī, mēs ar Ruslanu un lielu krūzi rokās staigājām pa auksto, piesnigušo Erevānu un sapņojām par naktsmītni. Piepildījām krūzi ar griķiem un piezvanījām pie mūsu izvēlētā dzīvokļa: “Izvāriet, lūdzu, mūsu putru!” Kamēr putra vārījās, mūs sāka cienāt ar dažādiem ēdieniem. Kad putra izvārījās, mums jau ar lielām grūtībām izdevās to apēst. Naktsmītni mums nepiedāvāja, un mēs aizgājām. Gājām uz citu dzīvokli ar to pašu manu krūzi: “Varētu, lūdzu, karstu ūdeni?” Kamēr ūdens vārījās, mēs atkal sadraudzējāmies, un tikām uzaicināti uz vakariņām. Ēdiens vairs nelīda iekšā, bet mūs pierunāja... Izgājām no dzīvokļa, Naktsmītni mums atkal nepiedāvāja. “Trešo mēģinājumu es nepārdzīvošu,” teica Ruslans. “Es arī,” atbildēju es, un mēs gājām uz trešo māju un uzcēlām telti bēniņos, kur arī likāmies uz auss. Pusnaktī atnāca milicija un aizveda mūs uz iecirkni, kur pārnakšņojām gandrīz siltā istabā, bet no rīta devāmies mājup. Tā piepildījās visas mūsu vēlēšanās.
Noderīgs var izrādīties arī vienkāršs karsts vārīts ūdens. Maskavā to var dabūt (bez maksas) gandrīz jebkurā komercbodītē: pārdēvēji paslepus dzer tēju, it sevišķi aukstā laikā. Bet, lūk, Ačinskā (Krasnojarskas apgabalā) ar savu staigāšanu pa veikaliņiem naktī ar glāzi rokās izbrīnīju visus bodniekus.
Vārošu ūdeni var dabūt depo ēdnīcā – tur, starp citu, jūs var arī pabarot (ļoti lēti vai pat bezmaksas).
Interesanti, ka kartupeļi (iepriekš sagriezti plānās šķēlītēs), griķi un daži citi produkti kļūst ēdami karsta ūdens ietekmē. Aplejiet ar vārošu ūdeni to, ko vēlaties apēst, un pagaidiet 10 min, ietiniet drēbēs, avīzē vai citā siltumizolatorā. Tad nolejiet ūdeni un ielejiet vēlreiz vārošu. Pēc otrās procedūras ēdiens ir gatavs. Ja nav gatavs, metiet ārā – tātad produkts nav pagatavojams iepriekš minētajā veidā.
Trešais paņēmiens. Ja naudas nav, tad neraizējieties par to: drīz kāds ies ēst un pasauks arī jūs. Visi cilvēki pasaulē kaut ko ēd: jūs pabaros šoferis vai kāds cits cilvēks uzaicinās ciemos un pacienās. Pat jālūdz nebūs, gluži pretēji – nāksies izveidot “gumijas kuņģi” (jo jūs baros biežāk un vairāk, kā esiet pieradis) vai iemācīties atteikties. Skatoties no otras puses: kad pats atgriezīsieties mājās un būsiet apgādāts ar pārtiku, siltumu, internetu un citiem labumiem – dalieties tajos ar tiem, kam to šodien nav. Jo vairāk jūs pats pabarosiet dažādus cilvēkus, jo mazāk šaubu jums būs par to, ka ar jums rīkosies tāpat.
Dzīvesveids
Diezgan bieži esmu saticis ceļotājus, kuru dzīves veids ir visai tāls no veselīga. Šoseja, cigarete un saplēstas drēbes ir radījušas stereotipisku tēlu.
Cilvēks, pametis mājas, civilu darbu, dārgu apģērbu u.tml., un padarījis par savu principu klejošanu, bezdarbību, netīras drēbes u.tml. – vienu saistību vietā dabūjis citas un nu ir priecīgs par to. Gudrs ceļotājs savukārt priecājas par saistību neesamību. Var staigāt labā vai sliktā apģērbā, bet nevajag speciāli meklēt pašu labāko vai pašu sliktāko apģērbu. Tāpat var, piemēram, ēst nejauši atrastus arbūzus vai šašliku, bet nevajag koncentrēties uz to, lai ēstu tikai arbūzus vai tikai šašliku, vai tikai bezmaksas.
Jums būs vieglāk, ja jūs nesmēķēsiet un nelietosiet alkoholu. Neizjūtiet pieķeršanos lietām, kas atrodas jūsu mugursomā: ja jūs jūtat, ka nevarētu turpināt ceļojumu bez kādas lietas, – ziniet, veltīgi jūs to ņēmāt līdzi. Ja jūs pazaudējat mantas vai naudu – priecājieties par cilvēku, kurš to atradīs.
Ja esat nokļuvis sarežģītā stāvoklī un nezināt, ko darīt – nedariet neko. Uzceliet telti vai atrodiet citu naktsmītni, vai vienkārši nogaidiet minūti, stundu, dienu. Mēs neesam sacensībās.
Ja beidzas ēdiens un nauda – droši iznīciniet atlikumus, neatstājiet nekādas “neaizskaramas” rezerves un turpiniet ceļu tālāk pēc jūsu ieskatiem, piemēram – uz mājām! Ar ēdiena atliekām neaizraujieties. Cilvēks var badoties 40 dienas, bet jums to nenāksies darīt. Pasaule ir laba un bagāta, un nomirt badā jums neļaus.
s Kāds ir minimālais naudas daudzums ko ņemt līdzi?
Daudzi ceļotāji, kas pārvietojas ar autostopiem gan pa NVS valstīm, gan pa visu pasauli, tērē tikpat daudz, cik mājās. Pieticīgs cilvēks tērē maz; kas pieradis pie buržuāziskas dzīves – daudz. Ja jums nav naudas, varat ceļot vispār bez tās- pasaule ir bagāta, un “minimālā” summa neeksistē. Gluži tāpat kā neeksistē maksimāls naudas daudzums, ko cilvēks ir spējīgs iztērēt pa ceļam. Liela nauda atslābina, un abi ceļotāji – gan bagātais, gan nabagais – mājās atgriezīsies, visticamāk, vienādi laimīgi, bet ar vienādi tukšu naudasmaku.
Neekonomējiet. Ja nauda ir – droši tērējiet to. Ekonomēt naudu – tas pats, kas ekonomēt gaisu. Nekādas “neaizskaramas rezerves” jums nebūs nepieciešamas.
Neraizējieties ne par ko. Ja jums šķiet, ka notiek kādas muļķības, pagaidiet un paskatieties, ar ko tas beigsies. Atcerieties - jebkuru notikumu secība ir pareiza. Ja jums šķiet, ka kaut kas nav tā kā vajag – tātad notikumu secība vēl nav beigusies.
Neradiet sev problēmas, priekšlaicīgi domājot par tām, nedomājiet, ko ēdīsim, kur gulēsim rīt, parīt un tā tālāk. Kad problēma pienāks, tad to arī risināsim.
Ja esat saaukstējies vai citādi saslimis – pabadojieties kādu laiciņu, lietojiet tikai vārītu ūdeni. Lai ceļš dziedina jūs. Starp citu, pilnīga badošanās, 1-2-3-4 diennaktis ārstēs, norūdīs un stiprinās organismu, par ko varēsiet pārliecināties paši.
| Laiks ir nauda, visās nozīmēs. Ja jums ir maz naudas, bet daudz laika, jūs varat braukt ar autostopu, veikt neticamus ceļojumus un iegūt daudz vairāk iespaidu kā tūristi, kas kontinentus šķērso ar lidmašīnu. Ja jums vispār nav naudas, bet ir ļoti daudz laika, jūs varat apceļot ne tikai Krieviju, bet arī citas valstis, visus kontinentus un visu pasauli. Jo vairāk jums ir laika, jo mazāk naudas jūs varat iztērēt un otrādi: jo vairāk naudas jūs varat iztērēt, jo ātrāk pārvietosieties. Ņemiet abus resursus (gan naudu, gan laiku) un tērējiet to, kā jums ir vairāk. |
Naktsmītne nepazīstamā pilsētā
Viena no problēmām, kas rodas ceļojuma laikā ir “ierakstīšanās,” jeb naktsmītne. Protams, var laikus atrast draugus visās tajās pilsētās, kas ir pa ceļam. Var pat braukt tikai pa tām vietām, kur ir zināms, pie kā pārnakšņot. Tāda pārvietošanās ir atkarīga no paziņu skaita dažādās pilsētās un no viņu varēšanas un vēlmes ierakstīt jūs. Tamdēļ nenāks par ļaunu mums pastāstīt pieredzi, kā daudzi gudrinieki ir atraduši sev naktsmājas gan mūsu valstī, gan citur.
Var savlaicīgi nodrošināties ar telti, kas atvieglos daudzas ar naktsmītni saistītās problēmas. Pārvietoties ar telti ir ātrāk, jo jūs netērējat laiku pilsētu apmeklēšanai un naktsmītnes meklēšanai tajās. Tomēr telts nevar vienmēr pilnībā aizvietot īstu mājokli, iespēju paēst, nomazgāties, apžūt un atpūsties pēc garā ceļa. Naktsmītnes un atpūtas organizēšanā var rasties grūtības, it īpaši, ja visu dienu ir lijis un esam samirkuši un nosaluši, bet - kur doties - nav skaidrs. Ar zemāk minētajām zinātniskajām naktsmāju atrašanas metodēm jūs iegūsiet daudz jaunus draugus, iespaidus un informāciju.
Pirmkārt, internets pēdējos desmit gados ierakstīšanās un draugu meklēšanas problēmu ir padarījis daudz vienkāršāku kā deviņdesmitajos. Šobrīd ir ne mazums vietņu, ar kuru palīdzību var atrast pajumti un/vai draugus jebkurā lielā pasaules pilsētā. Www.hospitalityclub.org varat atrast lielu datu bāzi ar naktsmāju iespējām. Reģistrējieties šajā lapā, iemācieties rīkoties ar to, un jums atvērsies bezgalīgas iespējas. Arī paši uzņemiet pēc iespējas vairāk viesu, kad atrodaties savās mājās.
Otrkārt, tūristu klubi. Atrodiet klubu telefonu numurus un adreses jau iepriekš. Uzziniet jūs interesējošo klubu koordinātas informācijas punktos vai pašvaldībās (tūrisma, jaunatnes, sporta vai tamlīdzīgās komitejās.) Noderēs arī velo klubi, avio klubi, slēpju bāzes. Kāpēc gan nepamēģināt? Galvenais - dariet to savlaicīgi: sešos – septiņos vakarā vai vēl agrāk, citādi visi no turienes aizies un paliks tikai sargs vai nepaliks neviens.
Trešais paņēmiens atrast pajumti ir visai izplatīts. Dodoties tālā ceļā, jau laikus sarūpējiet lielu daudzumu ar šaubīgām potenciālo ierakstītāju adresēm un telefona numuriem. Ja jums ir kāds klaiņojošs paziņa, tad šādu sarakstu dabūsiet it viegli. Bet nelolojiet ilūzijas – no tādiem sarakstiem reāli pieejami ir mazāk kā ceturtā daļa. Kad tiekat pie telefona, izvelciet savu sarakstu un sāciet zvanīt. Neceriet, ka sazvanītais cilvēks N. atcerēsies jūs vai jūsu draugu. Nepiemirstiet brīdināt, ka jums ir guļammaiss un paklājiņš, un vēl labāk – ēdiens. Ēdiens, kas jums ir līdz, padarīs jūs par vēlamu viesi pasaules labākajās mājās.
Ierakstīšanās mēģinājumā vajag precīzi paziņot, cik jūsu ir, no kurienes un cik ilgi paliksiet. Liels daudzums cilvēku, teiksim, 20 gab., ierakstīšanos apgrūtinās. Jo tālāk no dzīvesvietas, jo lielāka iespēja ierakstīties, jo lieli ceļojumi izraisa cieņu. Parasti atrast iespēju pārnakšņot uz vienu nakti ir pavisam vienkārši, savukārt, ierakstīšana uz ilgu laiku (nedēļa, mēnesis, uz mūžu) izraisa nepatiku.
Atcerieties, ka nevienam nav pienākums jūs izmitināt (tāpat, kā vest ar savu mašīnu) tamdēļ pārāk neuzstājiet. Nevajag pazemoties un čīkstēt: „Ai, es tā ciešu, pēdējais telefons, ēst nav ko, esmu nosalis, netīrs, divas nedēļas neesmu bijis mājās, naudas nav” un tā tālāk... Nevienam nav vajadzīgi nelaimīgie! Ja esi tik nelaimīgs, labāk sēdi mājās. Runājot pa telefonu, domājiet tā: “Nu, jebkurā gadījumā es pārnakšņošu šajā pilsētā. Šis cilvēks – vai viņš nevēlas man “sastādīt” kompāniju? Viņš to nenožēlos!”
(Līdzīgi autostopā: nevienam nav vajadzīgi nelaimīgie! “Palīdziet, kavēju, esmu nosalis, nelaimīgs, izsalcis, paņemiet mani, ai, ai, ai,... idiots, atkal nepaņēma!” Tā nav pareizi. Ar tādām domām panākumus negūsiet. “Es dodos uz Čitu, varat piebiedroties man!” - ar tādām domām stopojot sasniegsiet daudz vairāk.)