Vai ir daudz autostopa klubu? 2 глава




Bez tam ziemā sniega kupenu dēļ brauktuve sašaurinās, tāpēc lielākoties uz ceļiem divām mašīnām izmainīties savā starpā ir ļoti grūti.

Palielinās bremzēšanas ceļš (īpaši atkalas laikā). Balsojot izvairieties no atrašanās uz braucamās daļas, jo jūs ne tikai riskējat pats pakļūt zem mašīnas, bet arī izraisīt avārijas situāciju brīdī, kad autovadītājs jūs mēģina apdzīt. Izvairieties stopēt mašīnu, aiz kuras nopakaļ brauc vēl cita mašīna.

Dažas balsošanas pozīcijas, kas varētu būt veiksmīgas vasarā, ziemā var izrādīties bīstamas, jo autovadītāji vai nu nevar nobremzēt, vai arī baidās, ka pēc tam nevarēs mašīnu piestartēt. Dariet visu, lai vadītājam būtu vairāk vietas bremzēšanai. Pašam stopētājam vajadzētu būt redzamam jau iztālēm, nevis pēkšņi un negaidīti parādīties aiz pagrieziena.

Ziemā dienas gaišais laiks ir īss, un attiecīgi arī mašīnas (un stopotāju) ātrums ievērojami samazinās. Tāpēc, ja vasarā, izbraucot no Maskavas, jūs viegli sasniedzat Pēterburgu, Minsku, Voroņežu vai Penzu pa dienas gaišumu, rēķinieties, ka ziemā nāksies startēt vēl krēslas stundā, tomēr arī galā nokļūsiet jau tumsā. Tātad, dodoties tālā ceļā, gatavojieties kā uz stopošanu naktī un, ja vien jums ir, ņemiet līdzi lukturi, atstarotājus un tamlīdzīgi. No pilsētas startējiet pēc iespējas agrāk.

Apģērbieties ļoti silti. Taču, ja arī esat uzvilcis visu iespējamo, kamēr sals jūs nav pārņēmis savā varā, neaizmirstiet veikt fiziskos vingrinājumus. Neņemiet līdzi un arī nelietojiet alkoholiskos preparātus. Stāvot uz ziemas ceļa, noteikti zem kājām palieciet koku zarus, nūjas.

Ziemeļos ziemā bez nakts ekipējuma vispār neiztikt – tur mēdz būt polārā nakts, kad saule diennakts laikā nemaz neparādās virs zemes, un, ja arī parādās, tad ļoti īslaicīgi. Mēdz būt arī tādas sniega kupenas, ka mašīnu satiksme tiek pārtraukta uz vairākām diennaktīm.

Vispārīgi runājot, stopošanas iespējas mūsu valstī (Krievijā) ziemā nesamazinās, bet gan pieaug. Tas ir saistīts ar to, ka daudzi ceļi, kas nav piemēroti satiksmei vasarā, kļūst izbraucami ziemā. Tie ir tā saucamie ziemas ceļi. Daudzi ziemas ceļi ved pa purviem vai aizsalušu upju ledu. Pa ziemas ceļu ar mašīnu var nokļūt, piemēram, Čukotkā – to izmantoja A. Vorovs ar biedriem, veicot ceļojumu apkārt zemeslodei (divos mēnešos ar autostopu viņi pieveica ceļu no Pēterburgas līdz pat Egvekinotai!).

Starp citu, tādi tālie ceļojumi ir saistīti ar ekstremālu aukstumu un ilgām mašīnu gaidīšanām (pat līdz vairākām diennaktīm). Minimālā gaisa temperatūra, kam ir pakļauti stopētāji uz Ziemeļu-Austrumu ziemas trasēm, var nokrist pat līdz -55 0C...-62 0C.

 

Pilsētu apbraukšana

Apdzīvotie punkti – viena no galvenajām grūtībām, ar kurām nākas saskarties stopētājam. Apdzīvotās vietas un īpaši pilsētas, neraugoties uz visām savām lietderīgajām īpašībām (var paēst, nomazgāties un tml.), stipri samazina jūsu kustības ātrumu.

Tuvojoties pilsētai, kurā tevi gatavojas izsēdināt no automašīnas, ļoti svarīgi ir jau savlaicīgi no vadītāja iegūt informāciju par pilsētu.

Pilsētas var iedalīt divās kategorijās: tās, kurām ir apvedceļi, un tās, kurām apvedceļa nav (tranzīta pilsētas). Lielās maģistrāles parasti ved apkārt lielajām pilsētām. Tas ir ērti, jo apvedceļi stopošanai parasti ir labāki nekā pati pilsēta. Tāpēc, ja vien apvedceļi eksistē un jums attiecīgajā vietā nav nekādu darīšanu, labāk pilsētā nemaz neiebraukt. Tā, piemēram, virzoties no Maskavas uz Pēterburgu (vai otrādi), no Tveras uz Novgorodu ir apvedceļi, un tāpēc var braukt tikai pa tiem. Ja kādā no tādām pilsētām mašīna brauc uz centru, tadlabāk kāpiet ārā pagriezienā vai krustojumā un dodieties uz/pa apvedceļu.

Taču daudzām mazpilsētām, ciematiem un ciemiem nav apvedceļu. Arī, ja pilsēta ir uzcelta lielas upes krastā, var gadīties, ka pāri upei ved tikai viens tilts un nav apvedceļa, pat ja pilsēta ir liela. Tādā gadījumā attiecīgo ceļa posmu nākas pievārēt ar pilsētas transportu, kājām vai atkal ar balsošanu. Starp citu, naktīs tāda veida „tranzīta” pilsētas bieži vien ir vieglāk izbraukt nekā dienā.

Ir labi jau savlaicīgi nodrošināties ar pilsētas karti vai arī uzzināt ceļu, kā to izbraukt. Ja kartes nav, neuztraucieties, ar mēli mutē tiksiet vēl tālāk. Braukšanai pilsētas transportā nav vajadzīga liela gudrība, vien jārēķinās, ka pilsētas transporta reālais ātrums ir 10-15 km/h; kustēšanās ar kājām ir vēl vienkāršāka, taču diez vai ātrāka. Ērta un ātra lieta ir metro, taču tas nebūt nav visur. Galu galā, virzoties pa pilsētu, analogi trasei, izmantojot nobalsotās mašīnas, jūs vidēji nobrauksiet 20-25 km vienā stundā. Tāpēc šī metode visumā ir efektīva.

Pēterburgas iedzīvotājs ar pseidonīmu mcHammer reiz uzrakstīja traktātu ”Autostops pilsētā. Kas tas ir?” Sarīkojot vairākas autostopa sacensības Pēterburgā un Maskavā, viņš pierādīja, ka sitīstops (pilsētas autostops) ir iespējams. Pēc personīgās pieredzes varu apliecināt - tas darbojas! Un ne tikai Krievijā, bet arī citās lielajās pasaules pilsētā, pat tik “taksistiskās” kā Stambula, Kaira, Damaska un Adis-Abeba. Ieteicams pirms tam iegūt pilsētas plānu vai vismaz priekšstatu par galvenajām pilsētas ielām.

Visās lielajās pilsētās ir taksisti, tamdēļ apstādinot mašīnu uzreiz brīdiniet!

Naktīs braukt ir vieglāk, turklāt mašīnu pilsētās ir daudz, tāpēc, izvēloties ērtu pozīciju, varat sagaidīt veiksmi un ātri aizbraukt!

 

Ātruma aprēķināšana

Autostopētāja kustības ātrums (vasarā, dienā, uz galvenajiem Krievijas Eiropas daļas ceļiem) – 55 km/h; ziemā – 45 km/h. Vasarā dienas gaišajā laikā reāli ir iespējams nobraukt 800 km. Ziemas kailsalā, objektīvu iemeslu dēļ, ātrums samazināsies atbilstoši ātruma samazinājumam vispār.

Dienā laba autostopētāja un ne pārāk laba autostopētāja ātrums būs līdzīgs. Naktī labs stopētājs var rēķināties ar 50 km/h (vasarā), 40 km/h (ziemā). Ne pārāk labs stopētājs turpretī naktī pārvietojas bez aprēķina, tikai atkarībā no veiksmes. Tomēr kvalificētiem ātrbraucējiem uz maģistrālēm naktī veiksies ne sliktāk kā dienā. Lai gan mašīnu ir maz, viņu ātrums naktī ir lielāks.

Nabadzīgās Āzijas un Āfrikas valstīs ātrums būs 200-300 km dienā vai pat mazāks.

Stopēt var gan vienatnē, gan pārī. Tomēr jāņem vērā, ka stopētājs–vieninieks pārvietojas nedaudz ātrāk nekā nedalāms pāris, bet meitene pārvietojas nedaudz ātrāk nekā puisis.

Vadītājiem dažkārt mēdz būt iemesli, kādēļ viņi dažkārt ņem vientuļus stopētājus, bet pārus (pat ar meiteni) – ne. Pirmkārt, daudzās mašīnās, īpaši fūrēs, ir tikai viena brīva sēdvieta, un policija par neatļautu pasažieru pārvadāšanas pārkāpumu sodīs vadītāju, ne pasažieri. Otrkārt, daži vieglo mašīnu vadītāji uzmanās no degvielas pārtēriņa (it sevišķi, ja katram stopētājam ir smaga mugursoma). Un, treškārt, vadītāji, kas ieinteresēti komunicēt, dod priekšroku sarunai ar vienu cilvēku, nevis “tie divi savā starpā sarunāsies, bet es te būšu kā šoferis”. Šie trīs iemesli arī noved pie tā, ka vieninieki stopējot tiek uz priekšu ātrāk.

Visas dzimuma-ātruma atšķirības izlīdzinās līdz ar autostopa gudrības palielināšanos. Jūsu izskatam, sejas izteiksmei, apģērbam un žestikulācijai jāpārliecina vadītājs, ka jūs var un vajag aizvest. Daži puiši uzskata, ka ar meiteni viņus ņems labāk, nekā braucot vienatnē. Bet, izņemot meiteni, viņi vienkārši nezina, kā pārliecināt vadītāju piebremzēt. Taču, liekot lietā autostostopa gudrību, var izteikt lūgumu apstāties ne mazāk pārliecinoši.

 

s Vai ar stopiem var pārvietoties trijatā?

Var, bet centrālajā Krievijā lielu daļu laika jūs nevis brauksiet, bet stāvēsiet, gaidīdami vadītāju – altruistu. Jūsu vidējais pārvietošanās ātrums kritīsies apmēram pusotru reizi. Labāk jau būtu šķirties.

Tomēr nomaļā apkaimē, kur autostops ir vienīgais iespējamais pārvietošanās veids, kur nav policijas posteņu un kravas mašīnu vadītāji atļauj braukt piekabē vai kravas kastē, kustība trijatā (un pat četratā) ir iespējama. Gandrīz visā Āfrikā un Āzijā galvenā autostopētāja dzīves daļa paiet kravas kastēs, kaut gan arī kabīnē cilvēku skaits it ne ar ko nav ierobežots – Dienvidu iedzīvotāji ir kompakti.

 

1998.g. pavasarī R.Kokorins, L.Krimskajs un V.Šarlajevs brauca pa Indiju kravas mašīnas “TATA” kabīnē ar diviem vadītājiem. Pēkšņi redz: uz ceļa stāv pūlis balsojošu ļaužu. Vadītāji nolēma paņemt viņus visus (bet ļaužu bija 16). Visi ietilpa kabīnē un brauca kopā vairāk nekā 100km: divdesmit viens(!) cilvēks vienlaicīgi vienas kravas mašīnas kabīnē.

2000.g. rudenī no Gedarefas (Sudānā) līdz Bahr-Darai (Etiopijā) mēs aizbraucām sešatā (!) nedēļas laikā, nomainot 17 mašīnas (no tām 8 vieglās). Bet slikto ceļu dēļ (bija lietus sezona) mums tas prasīja vairāk kā nedēļu, lai gan tur bija kilometri piecsimt.

 

s Kādu ceļojumu var veikt, piemēram, mēneša laikā?

Kaut gan var dažas dienas pārvietoties diennakts režīmā (un nobraukt, piemēram, no Irkutskas līdz Maskavai 4-5 diennaktīs), lielos ceļojumos vidējais ātrums samazinās. Lai apskatītu tālas pilsētas, iepazītu vietējo dzīvi un normāli izgulētos, es nobraucu vien 8-10 tūkstošus kilometru mēnesī. Bet pusgada laikā Āfrikā mans stāžs palielinājās tikai par 30`000 km.

Ātrums, ar kādu atgriežas mājās, kā likums, ir lielāks kā dodoties virzienā prom no tām. Autostopētāji divu nedēļu laikā ir aizbraukuši no Senegālas līdz Pēterburgai, gan no Sudānas līdz Maskavai.

 

Kustība pa nomaļiem ceļiem

Krievijas Eiropas daļas dzīvīgajos, asfaltētajos ceļos autostopa tehnikas pārvaldīšana ļauj pārvarēt lielus attālumus aprēķināmā laikā. Tas arī ir saprotams. Ja plūsmas blīvums būs 50 mašīnu stundā, jūs ātri aizbrauksiet jebkurā gadījumā un praktiski no jebkuras pozīcijas.

Bet ir Krievijā arī tādi ceļi, pa kuriem brauc 10-20 mašīnu dienā. Mēs braucām pa Kolimas lielceļu, kur arī trīs mašīnas dienā – veiksme, un vadītājs, kas nobrauc 300 kilometru dienā, – straujš ātrbraucējs. Dažos Krievijas un pasaules reģionos diennakts vai divu gaidīšana – normāla lieta. Te nu gan aizmirstiet par “eiropeiskiem” ātrumiem.

Taču, jo mazāk mašīnu un sliktāks ceļš, jo lielāks procents mašīnu, kas jums apstāsies; paaugstinās labvēlība un mašīnu ietilpība; varbūt parādīsies iespēja braukt kravas kastē; autostops kļūs par ļoti lēnu un mierīgu nodarbošanos, jūs varat pie ceļa uzkurt ugunskuru, gatavot ikdienas maltītes un nekur nesteigties, zinot, ka mašīna dzirdama iztālēm.

 

A.Vinokurovs un šīs grāmatas autors, esot ceļā uz Magadānu, aizbrauca ar stopiem no Handigas (Jakutijā) līdz Kadikčanai (Magadānas apgabalā) 700 km nedēļas laikā! Tās laikā mēs kustējāmies uz priekšu tikai pusotru diennakti, bet pārējo laiku mēs pavadījām dīkstāvē, gaidot mašīnas vai nakšņojot ar vadītājiem. Attaisno mūs vien tas, ka reisa satiksmes pa Kolimas ceļu nav un nobraukt to ātrāk NEKĀDI nebija iespējams.

1999.g. Sudānā mēs ilgi gaidījām mašīnu Dongolas pilsētas tuvumā. Katru dienu garām jāja cilvēki uz ēzeļiem un sacīja: “Šodien mašīnu nebūs – mums ir svētki! Varbūt rīt Allāhs sūtīs jums mašīnu...” Ļaudis mūs baroja, vakaros aicināja nakšņot, bet, lūk, mašīnas joprojām nebija. Mums izdevās aizbraukt tikai pēc četrām diennaktīm. Slava Allāham!

Tomēr, pirms jūs, o, lasītāj!, sasniegsiet tik tālus un nomaļus reģionus, izlasiet arī citas šīs grāmatas nodaļas, kuras ļaus jums ievērojami paātrināt un atvieglot savu pārvietošanos.

 

Kustība grupā

Katram ceļam ir savas pārvadāšanas iespējas, un tas var pārvadāt ierobežotu skaitu autostopētāju laika vienībā. Tas ir pašsaprotams kaut vai tāpēc, ka mašīnu skaits uz ceļa nav bezgalīgs un ne visiem vadītājiem ir vēlēšanās un vieta mašīnā, lai vestu stopētāju.

Pastāv tāda parādība kā trases pārslogotība – stāvoklis, kad autostopētāja vidējais ātrums ievērojami samazinās liela autostopētāju skaita dēļ.

Lielām, dzīvīgām trasēm ir ļoti liela pārvadāšanas spēja. Bet, kad pat uz visai dzīvīga ceļa M10 (Maskava – Pēterburga) uz tradicionālo “Tikšanos pie Elbas” Ižicas ciema tuvumā savācas ap 150 cilvēku, arī pieredzējušu stopētāju ātrums nereti samazinās. Atcerieties to!

Lielos, ilglaicīgos masu ceļojumos tāpat tiek stipri ekspluatēti ceļā sastaptie laipnie ļaudis, kas piedāvā guļvietu u.tml., tāpēc jābūt uzmanīgam – mazāk “iesprūst” ciemos pie kāda, zinot, ka pa pēdām jums šurp atbrauks citi pūļi.

No citas puses, lielam autostopētāju skaitam uz ceļa ir savas pozitīvās puses. Vienu parādību sauc “filtrs”. Vadītājs redz uz ceļa balsojošu cilvēku ar mugursomu un neapstājas; drīz vien viņš redz citu cilvēku ar mugursomu, pēc tam vēl vienu utt. Kārtējo reizi, redzot stopētāju, viņš vairs nespēj pārvarēt savu ziņkāri un apstājas: no kurienes jūs tādi radušies? Paņem stopētāju un brauc tālāk. Autostopētājs paskaidro vadītājam autostopa būtību, un viņš, iedziļinājies lietā, savāc visus nākamos stopētājus, kamēr mašīna ir pilna.

Ir arī cita līdzīgas dabas parādība. Ja mūsu grupa ir varena un ir izstiepusies garā ceļa posmā uz vairākām dienām un tūkstošiem kilometru, drīzumā jau visi automašīnu un autobusu vadītāji, regulāri veikdami reisus, un tāpat kontrolposteņos dirnošie miliči (VAI), muitnieki un pat pīrādziņu pārdevēji jau zina autostopa iemeslu un būtību, pierod pie mums un atbalsta jaunu cilvēku aizvešanu, no kā pēdējo kustība kļūst pat vienkāršāka.

Ja jūs plānojat ceļot lielā grupā, atcerieties sekojošo: pareiza maršruta izvēle – ātras virzīšanās pamats. Ja maršrutā ir apkaime ar mazu (vai nulles) pārvadāšanas spēju, šī vieta bremzēs visu grupu. Izvēlieties maršrutu pa labiem, dzīvīgiem ceļiem!

Norunājot tikšanās vietas, nevajag tās nolikt pārāk bieži kā attāluma, tā laika ziņā. Biežas tikšanās – neērtība un laika zaudēšana visai grupai, kad visi visus gaida. Tikties vajadzētu ne biežāk kā reizi 1000 kilometros (ja tikšanās vieta nav mērķis, uz kuru mēs braucam speciāli). Kad mēs devāmies uz Indiju, pirmā tikšanās tika norunāta Erevānā, 2300 km no Maskavas, 5 diennaktis pēc rēķinātā starta datuma. Kāds startēja ātrāk, kāds – vēlāk, trase nebija pārslogota, uz tās nestāvēja bari, neviens nevienu negaidīja “starp”- pilsētās, un mēs veiksmīgi satikāmies Erevānā.

Lielā ceļojumā ir vērtīgi jau iepriekš norunāt nākamo tikšanās vietu gadījumam, ja kāds netiek uz pirmo. Tāpat sarunājiet, ka cilvēki, kas nav ieradušies uz tikšanos, paziņo par sevi iepriekš norunātā veidā (pa zināmu telefonu vai internetā). Iepriekš vienojieties, kā sazināsieties.

Daudzu cilvēku tikšanās uz ceļa ir sarežģīta, jo pēc tam visi uzreiz iziet uz ceļa un piesārņo to (kā pēc “saieta pie Elbas”). Izdevīgāk tādas satikšanās vietas izvēlēties labu ceļa pozīciju tuvumā.

 

Daži jautājumi

s Stopē tikai naudas trūkuma dēļ?

Dažādi. Vieni – tik tiešām tādēļ, ka nevar samaksāt par biļeti; citi – tādēļ, ka tas it ērti un ātri (teiksim, Maskava – Jaroslavļa vai Pēterburga – Pleskava pa šoseju sanāk reāli ātrāk, nekā ar vilcienu), trešie – tāpēc, ka tas ir interesanti (jaunas vietas, neredzēti cilvēki, daudz kontaktējies, uzzini ko jaunu). Tālās zemēs autostops ir labākais veids ieraudzīt īsto tautas dzīvi un apskatīt valsti (ne no viesnīcas loga), iemācīties valodu. Dažās situācijās galu galā nemaz nav citas iespēja veikt attiecīgo maršrutu - tā, piemēram, mēs ar stopiem izbraucām Kolimas autošoseju un daudzus ceļus Āzijā un Āfrikā, kur visi cilvēki brauc balsojot sabiedriskā transporta trūkuma dēļ.

 

s Kādas ir stopēšanas bīstamības? Kā no tām izvairīties?

Pati pirmā un reālākā bīstamība – nokļūt autoavārijā. Cilvēki, kas bieži stopē, nokļūst avārijā vidēji vienu reizi 100-200 tūkstošos kilometru. Tā reiz Ziemeļkarēlijā kravas mašīna ar kefīru, kuras noslēgtajā piekabē brauca grāmatas autors kopā ar savu sabiedroto K.Koļskaju, lielā ātrumā nolidoja no ceļa, apgriezās par 180° un pilnībā izjuka. Mēs tikām cauri ar izbīli un skrāpējumiem, bet, lūk, mašīna un kefīrs vairs nebija atgūstami. Citreiz Namībijā jau krēslā mašīna, kuras piekabē braucām mēs, ietriecās uz ceļa stāvošā ēzelī. Mašīna smagi cieta, ēzelis ielidoja grāvī un nomira, cilvēki tika sveikā ar vieglu izbīli. Secinājums vienkāršs – nevajag būt ēzelim (tiešā un pārnestā nozīmē).

Vispār par ceļu negadījuma upuri var kļūt ne tikai ēzelis vai autostopētājs, bet ikviens no mums, kas savā dzīvē ir nokļuvis braucoša transportlīdzekļa iekšienē vai tuvu tam. Drošības noteikumi ir šādi: 1) ja ir iespēja, piesprādzējieties; 2) nebrauciet ar dzērušiem vadītājiem, un paši pa ceļam nepiedzerieties; 3) naktī, ja redzat, ka vadītājs grasās aizmigt pie stūres, nesekojiet viņa piemēram. Ja jums naktī gribas gulēt, guliet, bet nebrauciet ar stopiem; 4) ja redzat, ka mašīna, kurā jūs braucat, kaut kur krīt, ietriecas u.tml., - neleciet no mašīnas ārā; 5) stopējot neizskrieniet priekšā braucošām mašīnām, it īpaši naktī un tumšās drēbēs; 6) visbeidzot, uzticieties savai intuīcijai! Ja jūs jūtat, ka nokļūsiet avārijā, delikāti pametiet “bīstamo” mašīnu. Mūsu gadījumā es ar K.Koļskaju tieši runāju par dažādām avārijām, un, braucot piekabē, mēs spriedām – ja kravas mašīna kaut kur ietrieksies, mūs aplies ar kefīru vai ne. Aplēja.

 

s Bet ja visi salasīsies jūsu grāmatiņas un brauks ar stopiem?

Ja visas Zemeslodes ļaudis no maza līdz lielam vienā briesmīgā dienā pametīs visas savas ierastās nodarbošanās un dosies ar stopiem kādā tālā ceļojumā, notiks pasaules civilizācijas bojāeja. Tas pats notiks arī, ja visas zemes cilvēki vienā mirklī kļūs par māksliniekiem vai fiziķiem, vai kosmonautiem, vai autovadītājiem, vai santehniķiem, vai skolotājiem, vai pensionāriem – tas būtu šausmīgi. Par laimi pasaule iekārtota racionāli, un nekad tā nenotiks, ka visi ļaudis nodarbosies ar vienu un to pašu. Tomēr iegūt saprašanu par dažādiem nodarbošanās veidiem, to skaitā, par brīvajiem ceļojumiem, ir noderīgi visiem, arī jums. Ja nu noder?

 

s Vai ar stopiem ceļo tikai jaunieši?

Lielākā daļa stopētāju ir jaunatne vecumā no 15 līdz 30 gadiem. Bet starp mums ir arī pensionāri. Ceļot jebkurā vecumā ir pozitīvi! Lūk, viens piemērs: no Maskavas caur Poliju, Ungāriju, Rumāniju, Bulgāriju un Turciju uz Damasku (Sīrijas galvaspilsētu) un atpakaļ, 10`000 km nobrauca divas tantes – N.Kutuzova (69gadi) un T.Kopejko (59 gadi), iztērējot pusotra mēneša ceļojumā katra pa 4 dolāriem (vīzas viņas dabūja bez maksas, atsaucoties uz mazo pensiju)... Un tādu piemēru ar katru gadu ir jo vairāk!

 

s Vai var stopēt kopā ar maziem bērniem?

Var. Parasti bērniem tas ļoti patīk. Galvenais - lai nečurā mašīnā.

 

s Man ir vēl viens jautājums...

Bet man jums ir speciāla grāmata – “134 jautājumi un 134 atbildes par visu ko”. Tajā apkopoti stopētāju visbiežāk uzdotie jautājumi un manas atbildes uz tiem. Sadabūjiet to grāmatiņu turpat, kur sadabūjāt šo, vai arī izlasiet tās elektronisko versiju mūsu mājas lapā tīmeklī – www.avp.travel.ru.

 

UZMANĪBU – BRĪDINĀJUMS!!! Autostops nav “haļava!” Ceļošana pa dažādām pasaules vietām dāvās jums neticamas sajūtas. Vienkārši ļaudis Sibīrijā un Piemaskavā, Afganistānā un Eiropā vedīs mūs savās mašīnās, dalīsies ar mums savās pajumtēs un ēdienā. Atcerieties šo attieksmi un brālības sajūtu… Kad mēs paši atradīsimies pie stūres vai savā siltajā dzīvoklī, vai savas pilsētas ielās un redzēsim iespēju kādu aizvest, uzaicināt ciemos, pabarot kādu mums nepazīstamu cilvēku; kad mēs varēsim kādam ko uzdāvināt vai samaksāt kāda cita vietā – darīsim to ar prieku. Jo brīvie ceļojumi nav “haļava”; tā ir dzīve, tā ir iespēja atrast, sajust un nodot citiem vispasaules cilvēku brālības sajūtu. Cilvēki, esiet laipnāki!

 

 

Oriģinālajā izdevumā turpinājumā seko 2 daļas “Vilciens” un “Hidro stops.” Domāju Latvijas lasītājiem šis tēmas nav aktuālas, tamdēļ tās tiek izlaistas, bet bonusā tiek aktuālāka nodaļa “Autobusu noslēpumi” no kāda vecāka grāmatas izdevuma. Ja tomēr izlaistās daļas interesē, tad meklējiet oriģinālo izdevumu.

Autobusu noslēpumi



Поделиться:




Поиск по сайту

©2015-2024 poisk-ru.ru
Все права принадлежать их авторам. Данный сайт не претендует на авторства, а предоставляет бесплатное использование.
Дата создания страницы: 2018-01-31 Нарушение авторских прав и Нарушение персональных данных


Поиск по сайту: