Naktsmājas vēlams sākt meklēt jau dienā un savlaicīgi vienoties par ierašanās laiku. Ierodieties ap deviņiem, desmitiem, lai nevienu nemulsinātu ar savu klātbūtni un arī nepamodinātu. Atkārtoju vēlreiz – nevajag “iepriecināt” saimniekus ar savu vizīti vienos, divos naktī. Un neattaisnojieties, noveļot savu vainu uz lēno KAMZu, kas pilsētā jūs nogādāja trijos naktī, kā arī par to, ka jums nav telefona, nav telts un nav smadzeņu!
Ceturtais paņēmiens. Ja esat atbraucis naktī - jūsu rīcībā ir jebkura iestāde, kurā joprojām deg gaisma. Sargi autostacijās, būvobjektos, kolhozos apsargā savus sarūsējušos mehānismus un instrumentus un cieš no garlaicības, no svaigu cilvēku trūkuma. Kliedējiet viņu skumjas, bet nepiedzerieties kopā ar tiem. Žūpošana kopā ar mazpazīstamiem cilvēkiem ir bīstama un kaitīga!
Piektais paņēmiens – klosteri. Nepieciešamības gadījumā var paēst, pārnakšņot un pat palikt dažas dienas kristiešu klosterī. Klosterī var gulēt abu dzimumu pārstāvji.
Palikt klosterī var jebkurš cilvēks, kam ir pase, ticība Dievam un vēlme izpildīt klostera pamatnoteikumus. Uzzināt par klosteriem var imternetā, pajautājot vietējiem iedzīvotājiem, vietējā baznīcā.
Kad esat nokļuvis klosterī, pēc vakara dievkalpojuma (apm. 20.00) vērsieties pie jebkura garīdznieka, mūka vai mūķenes un uzprasieties pārnakšņot. Jums paskaidros pie kā vērsties (katrā klosterī ir kāds cilvēks, kas atbild par svētceļnieku ierakstīšanu.)
Sveicināti! Mēs uz šejieni no Maskavas atbraucām, sakiet, vai varam pārnakšņot vienu nakti?
Ir svarīgi, kā jūs izskatāties. Vīriešiem gari mati, bārda un garas bikses tiek akceptētas, bet irokēzs, auskars ausī, šorti netiek rekomendēti. Sievietēm lakats un garais apģērbs tiek atzīts, bet garās bikses, kosmētika, erotiska veļa un tetovējumi – nē.
Kā zināms uz svešu klosteri ar saviem likumiem neiet. Tamdēļ sekojiet savai ārienei – apģērbam un uzvedībai, skatieties, kā dara citi un dariet tāpat. Piedāvājiet savu palīdzību darbos, ja paliekat ilgāk par vienu nakti. Varat palīdzēt skaldīt un krāmēt malku, kaplēt dārzu, stādīt (rakt) kartupeļus, darīt citus lauka darbus, mazgāt traukus utt. Kāds darbs gadās, to dariet. Piedalieties ne tikai darbos, bet arī lūgšanās – tas tomēr ir klosteris, nevis kempings.
Dažās pilsētās nav klosteru, bet ir baznīcas. Variet pajautāt mācītājam par iespēju pārnakšņot. Pase, ārējais izskats, uzvedība – viss tāpat kā klosterī.
Klosteri un tempļi var būt noderīgi ne tikai Krievijā, bet arī citās valstīs. Ja svētais tēvs (mūks) jūs nevēlas ierakstīt, tad vērsieties pie viņa draudzes, kas nāk ārā no dievnama pēc vakara dievkalpojuma un informējiet par savām vēlmēm. Visticamāk jums palīdzēs. Islāma valstīs vērsieties mačetēs, Indijā un Austrumāfrikā – sikhu tempļos. Tomēr detalizēta reliģisko organizāciju, to izplatības dažādos reģionos un naktsmāju īpatnību izpēte pārvērstu šo grāmatu par traktātu ar tēmu “Kā izmantot reliģijas”, ko es nevēlos.
Bieži par brīvo ceļotāju naktsmājām kļūst studentu kopmītnes. Uzziniet, vai pilsētā ir augstskola un kopmītnes, tad vakarā atrodiet tās, un jūs redzēsiet studentus, kas tur salien, lai pārnakšņotu. Daži vakarā iznāk ārā uzsmēķēt un parunāties – pie tiem arī vērsieties. Ja studenti kautrējas un noveļ vainu uz ļaunu vadību, mēģiniet “pa tiešo” vērsties pie sardzes, dežurantes, pasniedzēja vai citām oficiālām personām.
Daudzos rajonos, piemēram, Kaukāzā un daudzās valstīs ar attīstītu viesmīlību, ir kāds cits paņēmiens kā pārnakšņot - neilgi pirms saulrieta izejiet uz ceļa un brauciet ar autostopu jebkurā virzienā. Pēdējais šoferis, kas jūs vedīs, piedāvās arī pārnakšņot – tā arī dariet. Ja tāda piedāvājuma nebūs, tad paši it viegli uzprasīsieties pārnakšņot jebkurā lauku mājā.
Irānā, Pakistānā, Sudānā, Sīrijā un citās valstīs ar vēl attīstītāku viesmīlību pārnakšņot ir vēl vienkāršāk. Apsēdieties jebkurā apdzīvotā vietā un gaidiet. Ziņkārīgie vietējie iedzīvotāji, ieraudzījuši ārzemnieku, mēģinās kontaktēties ar jums, piedāvās tēju, ēdienu, aicinās ciemos un pārnakšņot.
Naktsmītne lauku apvidū
Bieži, īpaši pārvietojoties ar autostopu, vakars mūs pārsteidz laiku apvidu, kur iepriekš aprakstītās metodes nedarbojas, bet gulēt gribas un telts var nebūt. Tad jebkurā ciematā var klauvēt pie jebkurām durvīm un palūgt pārnakšņot. Šo metodi var izmantot diennakts gaišajā laikā (cilvēks, kas trijos naktī modina visus sādžas iedzīvotājus, izraisa negatīvas emocijas un nepavisam ne vēlmi jūs ielaist). Apdzīvotajai vietai jābūt provinciālai, - pilsētās labāk izmantot metodes, kas aprakstītas iepriekš.
Jo tālāk no megapoles, jo provinciālāka pilsētiņa un klusāks ciemats, jo vieglāk ceļiniekam atrast naktsmītni. Provincē cilvēki ir uzticīgāki, atsaucīgāki un vienkāršāki, tur vēl ir saglabājusies senā viesmīlība, vārdu sakot - pazust neļaus. Tamdēļ, ja jūs ceļojat un kādā vakarpusē esat iestrēdzis ciematā, droši ejiet un lūdziet naktsmājas. “Lūdziet, un jums taps dots, meklējiet, un jūs atradīsiet, klauvējiet, un jums atvērs”.
Kaukāzā un Vidusāzijā ielaiž pārnakšņot vēl biežāk kā Krievijā.
Mēs kopā ar Ruslanu izbraucām no Erevānas uz tuvāko pilsētu Masi un, izkāpjot no elektriskā vilciena ar griķu krūzi rokās, gājām un domājām: kur gan ieiet un uzvārīt tos. Mūs ieraugot ar krūzi rokās, pienāca kāds vīrs un jautāja, ko mēs meklējam? Mēs atbildējām, ka meklējam vietu, kur uzvārīt putru. Vīrietis aizveda mūs pie sevis uz mājām, kur mūs pabaroja, izguldināja, un no rīta mēs atgriezāmies Erevānā ar to pašu krūzi rokās – uzvārīt tā arī neizdevās...
Vajadzība atrast naktsmājas Maskavā, vasarnīcu rajonos, lielās pilsētās, kūrortpilsētās no jums prasīs lielu apņēmību un pacietību (iespējams, nāksies apstaigāt daudzas mājas). Izdzīvošanai pilsētā ir vērts izstrādāt savu tehnoloģiju, kā atrast dzīvokli. Piemēram, nabadzīgās pilsētās staigāt ar krūzi (“uzvārīt putru”) labāk pa bagātiem dzīvokļiem, atpazīstami pēc labām durvīm; bagātās pilsētās noderīgs būs nabadzīgs dzīvoklis (vienkāršas durvis). Laukos jābūt labām novērošanas spējām: vienai mājai pagalms liels un dārzs liels – tātad pāris kartupeļi atradīsies arī jums; cita māja nabadzīga – tur vieglāk pārnakšņot, bet labāk nākt ar savu ēdienu, kaut vai gardumus atnest.
Jebkurā gadījumā ir vērts ņemt līdzi guļammaisu, lai par pajumti nebūtu jāuztraucas un, gadījumā, ja tomēr uzaicina pārnakšņot, neapgrūtinātu saimniekus ar gultas klāšanu, veļas meklēšanu un tml.
Kā uzvesties
Daži vārdi par to, kā uzvesties ciemos, neatkarīgi no tā, vai tā ir iepriekš iegūta adrese vai jūs kāds ir atvedis pie nepazīstamiem cilvēkiem.
Atnākot pie kāda ciemos – parunāties, nomazgāties, iedzert tēju – nekad nenoklusējiet to, kā jūs gatavojaties gulēt. Noskaidrojiet šo jautājumu laicīgi. Tāda tipa viltība: “atnākšu uz tēju, un tad divpadsmitos nakti taktiski pateikšu, ka metro jau ir slēgts, un viņiem nekas cits neatliks, kā atstāt mani gulēt” ir kaitīga!
Naktsmītnē netiek rekomendēts: 1) prasīt, kur ir gulta (ja būs brīva gulta, jums to piedāvās, bet parasti nāksies gulēt uz grīdas), 2) staipīties, kad cilvēki vēl nav noskaņoti gulēt, 3) censties gulēt, kad visi jau ceļas, 4) zvanīt pa telefonu bez atļaujas, 5) prasīt par ēdienu (kad ēdīs - pacienās arī jūs, bet labāk tādu brīdi negaidīt un pašam piedāvāt savu ēdienu, ja tāds ir), 6) bārstīt visiem savus vārdus, nerūpējoties vai tie kādu interesē, un aizkavēt došanos pie miera ar savām runām (aizkavēt miegu ir saimnieku, nevis viesu privilēģija), 7) ievest svešus cilvēkus, 8) nākt bez zvanīšanas, 9) iznest svešas mantas bez saimnieku piekrišanas. Dzīve citā mājā jūs var izbrīnīt, bet jebkurā gadījumā ārēji nebrīnieties un centieties ar savu uzvedību ne visai atšķirties no citiem ļaudīm telpā.
Viesos drīkst noskaidrot vai var: 1) ja ir plīts - pagatavot ēdienu ar esošajiem izejmateriāliem (materiālus, piemēram, putraimus ir vērts atnest līdzi; ja tur jau būs cits ēdiens – pacienās arī jūs, ja nebūs – tad jūsu putra iepriecinās visus mājiniekus), 2) ja ir telefons – vai drīkst piezvanīt, 3) ja ir vannas istaba – vai drīkst nomazgāties. Nepiemirstiet nomazgāt netīros traukus, kas ir izlietnē.
Vērtīgi ir iepazīties ar visiem iedzīvotājiem, kas atrodas mājās, un no viņiem uzzināt par maršruta īpatnībām un ceļojumu metodēm, kā arī to cilvēku adreses un telefona numurus citās pilsētās, kas būtu gatavi jūs uzņemt. Tāpat ir vērts paziņot savas koordinātas tālākajiem kontaktiem. Arī citu kompetentu cilvēku informācija jums var būt ļoti vērtīga.
Dodoties prom, dzīvoklis ir jāatstāj labākā kārtībā, kā bija pirms jūsu ierašanās. Ja ir iespēja – atstājiet tur ēdienu (ne ēdiena atliekas, protams). Vēl reizi nomazgājiet traukus aiz sevis, izslaukiet grīdu un vispār satīriet visas tās pēdas aiz sevis, kas liecina par jūsu uzturēšanos šeit. Pajautājiet saimniekam, vai nevajag palīdzēt. Uzdāviniet viņam šo grāmatiņu.
Un, protams, pats svarīgākais. Daudzi, dodoties ceļā pirmo reizi, jautā: “Kur mēs gulēsim? Kurš gan mūs ielaidīs? Kur mēs sakopsimies, ēdīsim, mazgāsimies?” un tamlīdzīgi. Bet risinājums ir vienkāršs - paši uzņemiet viesus! Ieraugot uz ielas cilvēku ar mugursomu, uzziniet, vai viņam ir vajadzīga vieta, kur pārgulēt. Uzaiciniet viņu ciemos, pabarojiet, piedāvājiet nomazgāties (notīrīties, piezvanīt, painternetizēties...) Reģistrējieties www.hospitalityclub.org un paziņojiet savu adresi citiem cilvēkiem, pieņemiet viesus. Kam nav tādas iespējas (piemēram, mājās dzīvo bailīgi vecāki) - pierodiet darīt labu citiem cilvēkiem, pacienājiet viņus, nu, un pie izdevības, sāciet dzīvot pastāvīgi un uzņemiet ciemiņus.
Uz ielas ieraugot cilvēku no citas valsts, pat ja viņš nemeklē naktsmājas – uzsmaidiet viņam un domās novēliet viņam veiksmi un visu labāko. Atcerieties, ka visi cilvēki ir viena liela ģimene un mēs visi – gan krievi, gan tadžiki, gan arābi, gan afrikāņi, gan afgāņi, gan ķīnieši – esam brāļi viens otram. Aizbraucot uz viņu valstīm, jūs pārliecināsieties par to tāpat, kā, ceļojot pa tām, par to pārliecinājos arī es.
Jo paši biežāk darīsiet labu citiem ļaudīm, jo mazāk jums būs šaubu un apjukuma tajos gadījumos, kad jūs paši nonāksiet citās pasaules valstīs un pilsētās un paši būsiet viesa statusā.
SAZINĀŠANĀS
Brīvajā ceļojumā neiztikt bez sazināšanās ar cilvēkiem. Atkarībā no tā, kā jūs izturaties pret cilvēkiem, attiecaties pret dažādiem notikumiem dzīvē, kā vispār uzvedaties, - no tā, bez šaubām, ir atkarīgs viss jūsu ceļojums. Īpaša nozīme ir tam, kā mēs sazināmies ar vietējiem iedzīvotājiem, ar varas pārstāvjiem un ar vecākiem. Šos gadījumus arī izzināsim.
Sazināšanās ar vietējiem iedzīvotājiem
Bieži nākas dzirdēt, ka atsevišķās pilsētās dzīvo tā saucamie gopņiki (vai urlas), kas vēlas jūs piekaut, atņemt naudu un vērtīgas lietas. Šeit jāpiebilst, ja arī urlas eksistē, tad nevajag kļūt par viņu ēsmu: neparastas frizūras, pārāk saplēsts vai tieši otrādi – pārāk uzkrītošs apģērbs, dažādu muzikantu un dziedātāju nozīmītes un atšķirības zīmes, politiska simbolika – tas viss var radīt dažādas nepatikšanas. Ņemiet sev līdzi tikai tās mantas, kuru nav žēl, vai, vēl labāk, nežēlojiet mantas.
Neklājas uzvesties izaicinoši: skaļi dziedāt, kliegt, staigāt iereibušam.
Kad vakarā uz ielas jums pretim nāk savāda kompānija, gatava izrādīt neveselīgu interesi par jums – pārsteidziet viņus un pirmie sāciet uzdot jautājumus:
- Sakiet, kur ir ceļš uz Čeļjabinsku?
vai
- Sakiet, kur šeit var pārnakšņot?
vai
- Neziniet, kur jūsu rajonā ir internets?
Izsitot urlas no viņu ierastās standarta uzvedības, jūs kļūstat par situācijas saimnieku un liekat viņiem brīnīties:
- Kur tāds te uzradās?
Vietējie iedzīvotāji – atcerieties to! - garlaikojas, un grib jūs piekaut tamdēļ, ka citi laika pavadīšanas veidi nav izskatīti. Radiet viņiem interesi par savu personību un nesteidzīgi noslogojiet ar saviem vārdu plūdiem.
Ja jūs ir apsteiguši un jums ir piesējušies vietējie iedzīvotāji – uztveriet to mierīgi, nelamājieties, nebaidieties, nekaujieties, bet mierīgi noskaidrojiet, kas ir vajadzīgs. Gadījumiem, kad izsaka materiālas pretenzijas, ir lietderīgi glabāt kabatā nelielu naudas summu un ļaut, lai to atņem, bet citu naudu, ja tāda ir, noslēpt. Ja urlas grib atņemt kādu nebūt lietu – uzdāviniet to šiem ļaudīm.
Atgādināšu kādu vienkāršu patiesību: ikvienai situācijai, pat ja tā šķiet gluži nepatīkama, ir sava pareiza uzvedība, pareiza attieksme pret to. Ja jums nav palīdzējusi pareiza uzvedība, tad pareiza attieksme palīdzēs jebkurā gadījumā. Piemērs:
Reiz es vasarā braucu ar piepilsētas vilcienu Luga-Pleskava. Novilku apavus, atstāju tos lejā uz grīdas, pats uzkāpu augšā uz lāvas un aizmigu. Iebraucu Pleskavā, pamostos – apavu nekur nav. Pa pilsētu staigāju basām kājām, pēc neilga laika atradu komisijas veikalu un nopirku sev citus apavus. Bet ja nu nebūtu bijis naudas citām kurpēm??? - jautātu neatjautīgs lasītājs. Nu, pabeigtu savas lietas Pleskavā un ar basām kājām brauktu uz Maskavu. Starp citu, ir cilvēki, kas vienmēr staigā basām kājām, kā piemēram, dižais ceļotājs, Pasaules Pilsonis Vladimirs Nesins.
Ja esat meitene, tad rūpējieties par savu ārieni. Tas, ko bieži izmanto tēviņu uzmanības pievēršanai – kosmētika, smaržas, īsi apģērba gabali, kas izceļ jūsu skaistumu, ceļojumā ir nederīgi.
Vispār vietējie iedzīvotāji uz ceļotājiem attiecas pozitīvi. Vietējie iedzīvotāji bieži vien zina autobusu un vilcienu sarakstus, var pastāstīt, kur atrodas ievērojamas vietas, stacija, lētas ēdnīcas, šoseja, klosteris un tā tālāk. Nelielu pilsētu un ciematu iedzīvotāji nereti paši pārvietojas ar autostopiem un var jums pastāstīt vērtīgas ziņas. Kritiski izvērtējiet sev sniegtās ziņas un padomus – tās mēdz gadīties arī īpatnējas un melīgas.
Sazināšanās ar varas pārstāvjiem
Dzīvojot Krievijā un atrodoties ceļā, nereti nākas sazināties ar miliciju, ceļu policiju, ar kontrolieriem, ar OMON. Ja satikšanās brīdī jūs darāt ko sliktu (piemēram, zogat produktus veikalā, vai pārvadājat narkotikas) – paši vainīgi un padomu šādiem gadījumiem nebūs. Parasti kārtīgu ceļotāju neaiztur tik kaitīgu iemeslu dēļ, bet gan par gluži parastām darbībām.
Šķērsoji ielu pie sarkanās gaismas, sarunājies ar lokomotīves vadītāju, gulēji teltī vai uz jumta, skaļi sarunājies, sabiedriskā vietā atradies ar mugursomu, izskatījies pēc Kaukāza iedzīvotāja (Kaukāzā – gluži pretēji – atšķīries no vietējā), prasīji ceļu uz Omsku... vai mazums iemeslu, kas var aizskart mūsu – pēcpadomju kārtības sargu.
Pirmais, ko darīs kārtības sargs – pieprasīs jūsu dokumentus. Braucienos ir ļoti vēlams ņemt līdzi pasi. Parādiet to.
Pēc tam, uzdevuši pāris jautājumus, atbrīvos. Uz jautājumiem atbildiet godīgi! Ja esat no Maskavas (Pēterburgas, Severomuiskas) – tā arī sakiet. Ja braucat uz Magadanu (Berlīni, Singapūru) – tā arī sakiet. Ja ar austostopiem – neslēpiet šo faktu. Jums jāsaprot, ka jūsu ceļš ir dižs un ir tā vērts, lai jūs katrā ziņā iztaujātu un pabarotu.
Patiesība ir gudrā virzītājspēks. Nemelojiet pat sīkumos – tas ir kaitīgi.
Neizvairieties no sarunas. Jo vairāk interesanta un negaidīta par jums uzzinās, jo labāk. Uz vienu vārdu atbildiet ar diviem. Laba lieta ir Ceļa grāmata, kas mazinās vēlmi jūs aizturēt ilgstoši.
Jūs var pārmeklēt, bet neapvainojieties, tas ir tikai iegansts sarunai.
Tātad galvenie pareizas uzvedības priekšnoteikumi: 1) savaldība, 2) dokuments, 3) pārblīvēšana ar informāciju. Nebēdziet no miliča un nepretojieties. Un, protams, neesiet piedzēries un nepārvadājiet narkotikas.
Ceļu policists parasti ir tik ļoti aizņemts ar naudas iekasēšanu no autovadītājiem, ka uz mūsu kājāmiešanu attiecas ar līdzjūtību. Ja mašīnu ir maz un darīt nav ko, tad var arī aplūkot jūsu pasi. Dažkārt, pēc jūsu lūguma, var apstādināt garām braucošu jums noderīgu mašīnu, bet to darīt nav vēlams, jo ceļu policistus un ar tiem saistītos cilvēkus autovadītāji uztver negatīvi. Atcerieties – vēršanās pēc palīdzības pie tumšajiem spēkiem jums nepalīdzēs!
Ziņu bezmaksas nosūtīšana
Informācijas apmaiņā liela nozīme ir sakaru līdzekļiem. Ceļojuma laikā jums, ļoti ticams, būs nepieciešams paziņot vecākiem un draugiem par savu atrašanās vietu un uzzināt informāciju no viņiem.
Iepriekšējos šīs grāmatas izdevumos (1995-2002) tika piedāvāti paņēmieni: “balss ne tur”, metode “jā-jā-nē-nē” un citas. Šobrīd, par laimi, tehniskais progress ir nokļuvis gandrīz visur. Jūs varat nosūtīt SMS no sava mobilā telefona vai no šofera, paziņas vai drauga telefona. Jūs varat piezvanīt no jebkura dzīvokļa vai organizācijas, kurā ir telefons.
Vēl noderīgāks ir internets. Iemāciet savus vecākus darboties ar e-pastu. Ceļojuma laikā jebkurā pasaules pilsētā ieejiet turīgā uzņēmumā, pašvaldības iestādē, bibliotēkā vai pat interneta kafejnīcā, tur pastāstiet par sava ceļojuma būtību un palūdziet atļauju nosūtīt e-pastu, pat bez maksas, ja jums nepietiek naudas. Ja atsaka – ejiet citur. Palūdziet atļauju nosūtīt/izlasīt elektronisko pastu – tikai nesēdiet pie monitora visu nakti, nekļūstiet par “datornarkomānu”.
Pārmērīga pieķeršanās datoram nenes labumu.
Sazināšanās ar vecākiem
Daudziem dažāda vecuma cilvēkiem vecāki kļūst par pirmo apgrūtinājumu, kas jāpārvar, pošoties ceļā. Diemžēl visiem gadījumiem piemērots veids, kā pēcnācējiem izaudzināt savus vecākus brīvajiem ceļojumiem vēl nav atklāts. Došu vien dažus padomus šajā virzienā.
Informētība. Nemaskējieties! Ja es slēpju savus braucienus, sakot: rau, braucu pie draudzenes gatavoties eksāmenam – bet patiesībā dodos uz Murmansku – ar to pašu es netieši atzīstu, ka brauciens – tas ir slikti (ja reiz tas ir jāslēpj), bet eksāmeni – labi. Kad meli atklāsies, būs lielas problēmas. Labāk brīdināt un laikus atklāt: kur būšu, kādā veidā braukšu un cik ilgi nebūšu mājās. Par savu pārvietošanos informējiet pa telefonu vai internetu. Viņi priecāsies. Pastāstiet par citiem brīvajiem ceļotājiem, lai vecāki pārliecinās par to eksistenci. Iedodiet vecākiem grāmatas par autostopu, kopīgi paskatieties BCA vietni www.avp.travel.ru, uzdāviniet šo grāmatiņu.
Veselīgs dzīves veids. Jūsu ārējam izskatam ir jābūt ne sliktākam, kā prom braucot, citādi vecāki nodomās, ka jūs bojājat savu veselību, nodarbojaties ar kaut ko bezjēdzīgu. Izvairieties no alkohola, “zāles” un tamlīdzīgām izklaidēm. Ja, atgriežoties mājās, jūtaties noguris un, šķiet, jums ir bezpajumtnieka raksturīgais aromāts, tad, pirms ierodaties mājās, savediet sevi kārtībā, nomazgājieties, atutojieties un tikai tad parādieties vecākiem savā labākajā izskatā. Un brīvajā brīdī pārlasiet nodaļu “Izdzīvošana”
Drošība. Daudzi vecāki domā, ka ceļot “mūsu dienās” ir ārkārtīgi bīstami. Saskaņā ar šo hipotēzi – lai arī Maskavā, Pēterburgā, Dirkinas ciematā un jebkurā citā atsevišķā vietā dzīvot ir salīdzinoši droši, tomēr cilvēkam, kas apmeklē šīs vietas, draud lielas briesmas. Un, lai arī brauciens nelielā attālumā ar automašīnu ir drošs, tomēr brauciens ar autostopiem uz Krasnojarsku (pēc šis hipotēzes) ir visai riskants. Bet no būtiskākajiem apdraudējumiem ir viegli izvairīties – ja vien neesat ar tieksmi darīt muļķības, uzsākt kautiņus, pazaudēt dokumentus, naktis gulēt mašīnā, kas brauc ar ātrumu 140 km/h un tml. Atcerieties – jūsu drošība ir jūsu pareizas uzvedības rezultāts.
Briesmas dzīvo tikai tā cilvēka smadzenēs, kas baidās no tām. Jau piecpadsmit gadus manu ceļojumu laikā simtiem un pat tūkstošiem dažādi cienījami cilvēki biedē mani ar dažādām šausmām, kas mani it kā var piemeklēt Maskavā, Kaukāzā, Afganistānā un Tadžikistānā, Sudānā, Etiopijā, Kenijā un Angolā un pat Latvijā un Ukrainā!...
Tomēr neviena no šim pieminētajām šausmām, kas tiek reklamētas ar plašsaziņas līdzekļu un cienījamu cilvēku palīdzību, manā dzīvē nav materializējušās. Nebaidieties no apkārtējās pasaules! Un domājiet ar galvu!
Nu, un pēdējais padoms – pakāpenība. “Šoka terapija” (Tālu brauksi? - Ai, nē, vakarā tepat uz Habarovsku!) ne vienmēr ved pie vēlamā rezultāta. Savu ceļojumu galamērķus pagariniet pakāpeniski un vecāki nosirmos kopā ar jums.