Līdz 2002. gadam mums vispār nebija fiksēta biedru saraksta, un tad katrs, kurš par tuvām sev uzskatīja vēsturiskās BCA tradīcijas, varēja uzskatīt sevi par BCA biedru. Vēlāk situācija kļuva sarežģītāka. Patlaban iestāties BCA nav viegli. 2005. gada 1. janvārī ir 61 cilvēks, kuru var uzskatīt par pārbaudītu BCA “gudrinieku”, un iekļūt šinī sarakstā nav viegli.
Drīzumā braucu uz Pēterburgu, vai jūs man varat atrast pārinieku?
Kā likums šādus jautājumus uzdod sievietes, kuras nav gatavas ceļot vienas un citi ne-pašpietiekami elementi. Saprotiet, ka es negribu un nevaru atrast jums pāriniekus jūsu personīgajiem braucieniem. Jūsu braucienu pārinieku meklēšana ir jūsu pašu personīgā problēma. Nevēlaties meklēt – brauciet vienatnē. Ja nevēlaties braukt ar autostopiem vienatnē - brauciet ar vilcienu. Ja nav naudas - brauciet ar elektrovilcienu. Ja nevēlaties - nebrauciet.
Vēlreiz atkārtoju: mēs neesam ne tūrisma aģentūra, ne starpniekfirma. Brīvo Ceļojumu Akadēmija un personīgi A. Krotovs nenodarbojas ar nepatstāvīgu sieviešu vai vīriešu “nosūtīšanu” uz Pēterburgu vai jebkur citur.
Hallo! Vēlos nokļūt Portugālē, vai jūs varat man palīdzēt ar vīzu?
Vēlreiz – BCA nav tūrfirma! Eksistē milzīgs daudzums tūrisma firmu, kas par jūsu naudu atrisinās jūsu problēmas. Mēs nodarbojamies tikai ar saviem, ne jūsu ceļojumiem.
Vai jūs gadījumā pašlaik neorganizējat ekspedīciju uz Indiju?
Ekspedīcija uz Indiju jau bija 1998. gadā. Par to tika izziņots jau iepriekš (gadu un vairāk). Ja jūs esat to palaidis garām, neapvainojieties, bet brauciet paši. Visas vīzas iegūšanas metodes, maršruti un gudrības ne vienu reizi vien jau ir publicētas. Nopērciet, piemēram, grāmatu “АвтоSTOPом в Индию” („Ar autoSTOPu uz Indiju”). Šajā grāmatā ir aprakstīta gan tehnoloģija nokļūšanai Indijā, gan arī mūsu pašu piedzīvojumi.
Ja jums ir slinkums lasīt grāmatu un braukt ar stopiem, nopērciet aviobiļeti. Vispār necentieties braukt ar stopiem vienīgi naudas ekonomijas dēļ. “Trasei” nepatīk “haļavščiki”, turklāt kopējās Irānas un Pakistānas vīzas izmaksas pārsniedz lētas aviobiļetes cenu.
Kāda ir pašgājēju pārgājienu būtība?
Pārbaudīt sevi, pārbaudīt draugus. Biedroties (kad tad, ja ne pārgājienā?). Vienam otru labāk iepazīt. Izrauties no pilsētas dzīves.
Tradicionāli vairākas reizes gadā BCA organizē vienas dienas, nakts vai brīvdienu pārgājienus. Piedalīties var ikviens, kuram ir kājas, smadzenes un brīvais laiks. Pārgājienu starta vieta un laiks tiek paziņoti savlaicīgi (parasti – mēnesi iepriekš). Par tuvākajiem pārgājieniem ikviens var uzzināt pa telefonu (+7-495)-457-8949, (+7-903) 500-9850 vai BCA interneta vietnē.
Pieredze rāda, ka cilvēki, kas spēj noiet 50 -120 km distanci, labāk panes arī citas ceļa grūtības vai pat neuzskata tās par grūtībām. Pašgājēju pārgājiena laikā ātri vien parādās čīkstētāju un pesimistu patiesā būtība. Viņiem pašiem kļūst skaidrs, ka pagaidām tālā ceļā pastāvīgu un optimistisku ļaužu sabiedrībā labāk nedoties. Šādu spēju pārbaudei tad arī pašgājēju pārgājiens ir vajadzīgs.
Pašgājēju pārgājieni savā ziņā ir vienkāršāki par tūristu pārgājieniem (nav kalnu, upju, sarežģītu pārceltuvju, ir ciemi, veikali un ceļi, katrus 20-30 km ir iespēja pārtraukt maršrutu un aizbraukt mājās; dažviet maršrutā ir pat pieejami mobilie sakari), bet savā ziņā arī nepierasti. Katrs iet savā tempā, priekšējos neiedzen, atpalicējus negaida. Ugunskurus nekurina, ēdienu nevāra, un tiek iets diezgan ātri. (50 km 8-9 stundās, kopā - 75 -100 km ar minimāliem pārtraukumiem).
Līdz šim pārgājienos nav bijuši letālu vai nopietnu traumu gadījumu (lai gan ir notikuši vairāk nekā 30 pārgājieni ar kopējo noieto attālumu aptuveni 2000 km). Cerams, kā nākotnē šajā ziņā nekas nemainīsies.
Kas jūs finansē?
Neviens. Brīvo Ceļojumu Akadēmija neaizraujas ar sponsoru meklēšanu. Visi mūsu ceļojumi notiek par pašu ceļotāju līdzekļiem un, pateicoties apkārtējās pasaules bagātībai. Mēs zinām, ka ceļojuma izdošanās nav atkarīga no naudas daudzuma, bet no ceļotāja sagatavošanās kvalitātes un attieksmes pret apkārtējo pasauli.
Vispār atsevišķi BCA biedri ir mēģinājuši piesaistīt dažādus materiālos labumus vēl līdz ceļojuma sākumam. Mēs esam pateicīgi visiem, kas ir atsaukušies šiem mēģinājumiem. Pirms brauciena uz Āfriku cilvēks vārdā Sergejs Britovs mums uzdāvināja $300 un fotoaparātu, kā arī piešķīra lietošanā GPS iekārtu, kas paredzēta ģeogrāfisko koordināšu noteikšanai, izmantojot satelītpavadoņus. Iekārta galu galā DĀR tika nolaupīta. Firma TRAVEL.RU sponsorē mūsu interneta vietni un ir pat piešķīrusi nelielu naudu summu Āfrikas ekspedīcijas vietnes izveidotājam Grigorijam Lapšinam. Cita firma tālajā Namībijā, kur strādāja krievu ļaudis, tam pašam Grigorijam sagādāja aviobiļeti uz Maskavu... Daži ļaudis mums ir ceļā palīdzējuši ar dažādām naudas summām ($10 robežās), kā arī ir izvizinājuši, izmitinājuši pie sevis un tml., bet tā jau ir “dabīga ceļa sponsorēšana”, katra brīvā ceļotāja privāta lieta.
Dažas tūrisma aprīkojuma ražotājfirmas ir piešķīrušas mums inventāru izmantošanai ekspedīcijās. Mēs sirsnīgi pateicamies šīm firmām un izvietojam viņu reklāmu mūsu grāmatās. Naudu no viņām neesam saņēmuši.
Ja jums ir vēlme mums uzdāvināt naudu, inventāru, datorus, piedāvāt telpas vai citu materiālu palīdzību, mēs no tās neatteiksimies. Zvaniet un piedāvājiet pa tel. (+7-495) 457-89-49, (+7-903) 500-98-50, e-pasts: krotov_avp@travel.ru.
Ko nozīmē lozungs “Zinātne uzvarēs”?
Par zinātni mēs saucam tādu praktisku zināšanu kopumu par apkārtējo pasauli, kuru galvenokārt veido zināšanas par ceļošanu. Tas nozīmē zināt, ka apkārtējā pasaule ir bagāta un laba, zināt, ka jebkurā pasaules pilsētā var atrast naktsmītni un ēdienu un jebkurā valstī jūs labi uzņems - arī tā ir zinātne. Kā ieraudzīt šo pasauli, kā atrast naktsmītni, ko darīt, lai tevi visur uzņemtu labi - arī tā ir zinātne. Laba attieksme pret apkārtējiem ļaudīm, viesu uzņemšana no dažādām pilsētām, palīdzēšana nabagiem, to cilvēku pabarošana, kas neatsakās no ēdiena - arī tā ir zinātne.
Mēs ticam un zinām, ka cilvēks, kas māk, t. i., zina apkārtējās pasaules uzbūvi, tās lietošanas noteikumus un savu vietu tajā - tāds cilvēks būs laimīgs. Kad visi cilvēki uzzinās, kā ir uzbūvēta apkārtne - tas vispār būs lieliski!
Kāpēc jūs saucat sevi par gudriniekiem?
Gudrinieks ir mūsu, BCA, ieviests korporatīvais apzīmējums, termins, kas attiecas uz visiem cilvēkiem, kas nodarbojas ar ceļošanu un zinātni, tādā nozīmē, kā tā izskaidrota iepriekšējā jautājumā. Par Gudriniekiem mēs saucam arīdzan visus lielos ceļotājus - A. Vorovs, V. Ketovs, V. Lisenko, V. Ņesin, M, Galkina. Ir arī citi gudrinieki.
Kā notiek stopēšanas sacensības?
Mūsdienu cilvēces vēsturē pirmās autostopēšanas sacensības notika 1978. gada aprīlī maršrutā Ļeņingrada – Narva. Tieši ar šīm sacensībām arī aizsākās Ļeņingradas (tagad – Pēterburgas) Autostopu Līgas vēsture. Kopš tā laika ir pagājuši daudzi gadi, un ir notikušas vairāk kā 100 PASL un daudzu citu - jaunāku autostopa klubu - rīkotas sacensības. Bet sacensību ideja ir palikusi tā pati: nobraukt kādu konkrētu maršrutu pēc iespējas ātrāk, apdzenot sāncenšus. Sacensties savā starpā var stopētāji pa vienam un pāros, dažkārt arī veselas komandas. Sacensību maršruti kļūst arvien grūtāki. Tipisks PASL “brīvdienu maršruts” parasti ir 2000 km garš.
Laikā gaitā PASL sacensībām ir izstrādāti speciāli noteikumi, kas ir samērā detalizēti un ir izklāstīti uz vairākām lapām (neuzskaitīšu tos). Daudzi klubi, kas gatavojas attīstīt savas sacensības, par pamatu ņem PASL laika gaitā noslīpētos sacensību noteikumus. Autostopēšanas sacensības uz ātrumu ir samērā interesantas, un daudzi cilvēki ar prieku tajās piedalās un ar vēl lielāku prieku uzvar tajās.
Diletanti domā, ka uzvara sacensībās ir atkarīga no gadījuma rakstura faktoriem (patrāpījās ātrāka mašīna - tāpēc atbrauca ātrāk par citiem), bet tā gluži nav. Maršruti stiepjas kā pa lauztu līniju, pat iesācēji veiksminieki reti tiek pie uzvaras. Te svarīga ir sacensību pieredze, kas attīstās tikai ar gadiem.
Kāpēc tu nepiedalies sacensībās?
Šeit nepieciešams atzīmēt, ka es savulaik esmu piedalījies dažādās sacensībās. Bija reiz Gudrības sacensības Maskava – Saleharda (1997. gada maijā), tās bija pārsteidzošas sacensības - patiešām Gudrības sacensības... ar mašīnām, lokomotīvēm, visurgājējiem... ar Obas šķērsošanu pa kūstošu ledu svelmainā saulē pie + 14OC dažas stundas pirms ledus iešanas... Esmu piedalījies arī V. Šaņina rīkotajās sacensībās “Pirmais Krievijas Autostopa čempionāts”, kopā ar Tatjanu Koļesovu ieņēmām pirmo vietu pāru klasē.
Labi, par sacensībām... Patlaban es uzskatu, ka nav pareizi izmantot citus cilvēkus (šajā gadījumā autovadītājus) un tērēt citus resursus (personīgo dzīvi, piemēram), lai pierādītu kādu savu pārākumu. Skaidrs, ka tā ir nesavtīgā izklaide, kas palīdz nostiprināt ātras braukšanas tehnoloģiju, un vadītāji zina, ka piedalās sacensībās, un tas viņus aizrauj kā azartspēle. Es laikam esmu izaudzis no spēļu vecuma un dzīvoju nevis pa jokam, bet pa īstam.
Kas ir Valērija Šaņina “Autostopa skola”
Maskavas Autostopa skola ir atsevišķs autostopa klubs, ko cilvēks vārdā Valērijs Šaņins izveidoja vēl pirms BCA. Vairāk par viņu rakstīts grāmatā „Дорожные байки” („Ceļa stāsti”), kā arī iepriekšējos grāmatas “134 jautājumi un atbildes” izdevumos. V. Šaņins ir viens no retajiem cilvēkiem, kurš līdz idejai par stopēšanu nonāca pats un izveidoja savu autostopa skolu vēl 1994. gadā neatkarīgi no citiem klubiem.
Autostopu skolas burziņi līdz pat šim brīdim notiek katru sestdienu. Šajos burziņos var pakonsultēties ar V. Šaņinu, kā arī iegādāties grāmatas par autostopiem. Skolas interneta vietne – www.msha-club.ru.
Kas ir «Elba»?
Pirmkārt, Elba ir upe. Otrkārt, autostopētāju no dažādām pilsētām satikšanās, kas norisinās pie dabas iepriekš norunātā vietā un laikā. Piemēram, divreiz gadā (trešajās maija brīvdienās un septembrī) līdz pat 150 un vairāk stopētājiem satiekas tradicionālajā Elbā netālu no Ižicas ciema (pie ceļa Maskava – Sanktpēterburga). Runājamies, kurinām ugunskurus, vāram putru, daži pastāsta par pēdējiem stopēšanas braucieniem un sasniegumiem, daži nodarbojas ar žūpošanu (tas ir slikti). Pēc tam ilgi un neatlaidīgi dodamies mājup, jo 150 cilvēku uz trases nav joka lieta!
Bez lielās Elbas pastāv arī mazāk apmeklētas tikšanās, piemēram, Pievolgas Elba, Ukrainas Elba, Sibīrijas Elba u.t.t. Tie ir lokāli stopētāju festivāli, kuros parasti sabrauc daži desmiti cilvēku no tuvākā reģiona. Ir arī Ziemas Elba pie Pustoška ciemata Pleskavas apgabalā. Es tur neesmu bijis, bet runā, ka dzeršana ir liela, bet cilvēku - maz. Ir arī Baltkrievijas Elba pie Oršas, es tur biju 2004. gada rudenī, man tur patika.
To, kur un kad notiek tuvākā Elba, var uzzināt internetā, klubos vai pie paziņām un grāmatā „Вольная энциклопедия, том 2” („Brīvā enciklopēdija. 2. daļa”).
Ja piedāvā iedzert, vai ir vērts atteikties?
Vienmēr vajag atteikties.
Ne tikai es, bet arī vairums citu BCA biedru neaizraujas ar dzeršanu un smēķēšanu ne mājās, ne ceļā. Turklāt tāda tradīcija nav tikai BCA, bet arī, piemēram, A. Vorovs, PASL dibinātājs, nepavisam nav tendēts uz alkoholismu.
PASL sacensībās ir aizliegts piedalīties dzērumā. Piedzēries autostopētājs ir vēl skumjāka parādība, kā piedzēries autovadītājs.
Kā izveidot savu autostopa klubu?
1) Lai izveidotu savu stopēšanas klubu vai vispār jebko citu, ir nepieciešama tikai viens – cilvēks, kurš ar to nodarbosies nopietni. Šim cilvēkam ir jāvēlas kaut ko radīt, šajā konkrētajā gadījumā – autostopa klubu. Viņam ir jāziedo daudz laika un spēka, zinot, ka rezultāts nav gaidāms ne šodien, ne rīt, bet pēc vairākiem mēnešiem vai pat gadiem.
Visas ievērojamās idejas, jauninājumi un lietas ir piepildījušās tikai tāpēc, ka ir bijis viens cilvēks, kurš ir atdevis visus savus spēkus šai idejai. Un otrādi, daudzas idejas, jauninājumi nav tikuši realizēti vai ir noklusuši, tāpēc, ka tāda cilvēka nav bijis, vai arī viņš ir pārtraucis ar to nodarboties.
Tātad tieši JUMS ir jābūt gatavam šim klubam ziedot lielāko daļu sava laika. Ja jūs to vēlaties darīt brīvajā laikā, citu darīšanu starplaikos, tad, kad var atlicināt brīvu brīdi no mācībām, darba u.c., tad jūs arī iegūsiet proporcionālu rezultātu. Proporcionāli iztērētā laika stundu tūkstošiem. Tātad, lai jums būtu autostopa klubs, jums ar to jānodarbojas nopietni.
2) 1990-to gadu otrajā pusē daudzās pilsētās daudzi cilvēki paziņoja par tā saucamo autostopa un brīvās ceļošanas klubu izveidi. Šo klubu nosaukumu uzskaitījums jau vien var radīt šoku. Visādi Vispasaules Autostopa Superklubi, Ekstremālas Ceļošanas Komandas un tamlīdzīgi. Klubu interneta vietņu galerija ir vienkārši iespaidīga. Divreiz gadā Elbās, stopotāju burziņos, parādās jauns kombinezonu (formastērpu) dizains un jauns kluba nosaukums, ko izdomājis kluba vadītājs.
Diemžēl daudzi biedri jauc iemeslu ar sekām.
Rūpes par ārējo imidžu bieži vien pārsniedz rūpes par saturu. Ir sastopami autostopa formastērpu modelētāju klubi, sponsoru meklētājklubi, pļāpāšanas par autostopu un citām līdzīgām nodarbēm. un citi klubi, kas novirza cilvēkus no nodarbošanās ar pamatlietām.
Tātad, ja jūs vēlaties izveidot reālu stopētāju-ceļotāju klubu, jums, pirmkārt, jānodarbojas ar stopēšanu un tikai, otrkārt, ar visādām blakus nodarbēm. Nodarbojieties ar saturu, nevis ārējām formām.
3) Daži cilvēki, kas it kā vārdos vēlas izveidot klubu, tomēr žēlojas par to, ka starp saviem paziņām nav cilvēku ar līdzīgām interesēm. Šeit ir īstā vieta trešajam padomam: mazāk meklēt cilvēkus, kas jau ceļo, vairāk piesaistīt jaunus cilvēkus. Tie, kas jau ceļo, paši atradīsies, kad klubs būs kļuvis vairāk vai mazāk zināms.
Tas jādara tā. Iepriekš (kā minimums mēnesi) izvēlieties tikšanās datumu, laiku un vietu, kur jūs varat uzaicināt vismaz 50, vai vēl labāk 100 cilvēkus. Tā var būt bibliotēka, auditorija augstskolā, kultūras nams vai arī plašs, labi ventilējams dzīvoklis. Jums būs nepieciešams savākt cilvēkus un viņiem pastāstīt par jūsu dzīvi, par iepriekšējām un gaidāmajām aktivitātēm, par jau esošajiem stopētājiem, par topošā kluba jēgu un mērķiem... Izlīmējiet 300 – 500 afišas (vai vairāk, mēs izlīmējām ap 24`000 gab.)
4) Jums jau iepriekš jāizdomā pirmie treniņbraucienu maršruti, sākumā vienas dienas maršruti, vēlāk jau ilgāka laika, un jāatrod vieta (parasti tas ir dzīvoklis), kur cilvēki var ik pa laikam satikties un apmainīties ar iegūto pieredzi. Uz šo te pašu vietu jūs varat uzaicināt arī pieredzējušākus stopētājus no citām pilsētām, lai viņi varētu padalīties ar savām zināšanām; varat uzsākt tirgošanos ar grāmatām (Maskavā iegādājiet par vairumtirdzniecības cenām, pie sevis tirgojiet par mazumtirdzniecības cenām). Ja interese un cilvēku skaits samazinās ir nepieciešams atkārtot aģitācijas lekciju, kas aprakstīta 3. punktā.
Kad pienāks laiks, - ja jūsu klausītāji pārsvarā ir studenti, tad tas, visticamāk, būs brīvlaiks - sāciet kopā pārvietoties arī lielos attālumos.
Mazāk aizraujieties ar formalitātēm: super inventāru, super interneta vietni, sponsoru meklēšanu, goda nosaukumu sistēmas ieviešanu un dzīves likumu rakstīšanu. Visas šīs rituālās lietas atnāks vēlāk, kad dabīgā kluba jaunības degsme izsīks. Tas, kurp braukt ir atkarīgs no jūsu atjautības un ģeogrāfiskās atrašanās vietas...
Vēl viens padoms – paziņojiet par savu klubu BCA vietnē (www.avp.travel.ru, https://a-krotov.livejournal.com) un citu autostopa klubu vietnēs, izlieciet sludinājumus burziņos, un ļaudis atradīs jūs.
5) Jūsu kluba dzīves ilgums un interesantums ir atkarīga no jūsu entuziasma, biedri līderi! Kamēr vien kluba dibinātājs nodarbojas ar klubu, tikmēr tas pastāv. Līdera maiņa reti norit nesāpīgi. Vairums mazu neformālu klubu (ne tikai autostopēšanas) eksistē tikai tik ilgi, kamēr ar tiem nodarbojas to dibinātāji. Neieslīgstiet arī otrā galējībā! Negaidiet to dienu, kad jūs - kluba dibinātājs - paliekat vienīgais kluba biedrs šķirstot nodzeltējušas lapas ar bijušajiem sasniegumiem. Ar jauno biedru meklēšanu nodarbojieties katru gadu un izstrādājiet savu personīgo stilu, būtību, savu mācību, kas jūsu klubu atšķirs no tam līdzīgiem.
Vairāk domājiet par būtību - ko darīt! Mazāk domājiet par formu - kā sevi parādīt, kā noformēt, par ko runāt!
Vēl sīkāka kluba veidošanas detaļu iztirzāšana mūs aizvedīs pārāk tālu no citām šīs grāmatas tēmām.
Kā piereģistrēt savu autostopa klubu?
Pirms reģistrēšanās labi padomājiet, kāpēc tas jums ir vajadzīgs? No pazīstamākajiem klubiem, es zinu tikai trīs, kas ir reģistrēti: Krievijā “ Autostopa Skola” un Barnaulas “Blast”, Ukrainā –”Maģistrāle”. Bet labums no reģistrācijas man nav zināms.
Kurās valstīs autostopētāji pagaidām vēl nav bijuši?
Viss ir atkarīgs no tā, kas ir autostopētājs un, kas ir autostops. Daudzi cilvēki ar lidmašīnu nokļūst tālās zemēs un tur ceļo dažādos veidos, tai skaitā, ar stopiem, tādus šinī gadījumā mēs neņemsim vērā. Tātad, tālāk tekstā ir uzskaitītas valstis, par kuru sasniegšanu ar stopiem (krievu ceļotāju izpildījumā) man nekas nav zināms (ja aizbrauksiet - pastāstiet!):
1) Āzijā – Saūda Arābija, Butāna, abas Korejas, Katara, Bahreina, Kuveita;
2) Āfrikā – Lībija, Svazilenda, Lesoto, Burundi un vesela kaudze valstiņu Rietumāfrikā gar piekrasti.
3) Praktiski visas pasaules salu valstis. Pat uz Islandi neviens ar hidrostopiem nav aizpeldējis. Aizpeldēsiet- paziņojiet.
A. Vorovs un M. Dutkevičs, svētās PASL ekspedīcijas “Autokolumbs” (1992-1993. gadā) ietvaros, apceļoja daudzas Ziemeļ un Dienvidamerikas valstis, un neviens cits izņemot šos pēterburdziešus nav nokļuvis Amerikā ar stopiem. Pārvietošanās no Krievijas uz Ziemeļaustrumiem caur Jakutiju un Čukotku ir iespējama tikai ziemā, tas ir ļoti sarežģīti, prasa daudz laika un labu sagatavotību. Parasti cilvēki, kam nav attiecīgas sagatavotības, nokļūst Amerikā ar lidmašīnu. Izmantojot gan autostopus, gan vietējo sabiedrisko transportu Amerika ir izbraukāta gandrīz no vienas vietas, izņemot, manuprāt, Surinamu, Gviānu un Gajanu,
Vai esi apceļojis visu Krieviju?
Krievija ir lielākā pasaules valsts un pilnībā to apceļot nevarēs neviens autostopētājs pat visas savas dzīves laikā.
Protams, tas ir atkarīgs arī no tā, ko mēs saucam par „Krievijas apceļošanu”. Krievijā ir 89 reģioni un, ja par „Krievijas apceļošanu” tiek uzskatīta pabūšana ikvienā no 89 reģioniem, tad tāds uzdevums ir izpildāms. Ekspedīciju dalībnieki un BCA gudrinieki ir pabijuši visos 89 reģionos.
Taču arī tagad, neraugoties uz veiktiem simtiem tūkstošu kilometru, ir grūti Krieviju nosaukt par pilnībā “apceļotu” vai “izzinātu”. Krievijas reģioni, it īpaši tās austrumu daļā jau paši par sevi ir ļoti lieli. Jakutija pēc izmēra ir līdzīga Indijai un ir desmit reizes lielāka par Itāliju; Evenkija ir lielāka par Ukrainu vai Franciju, Irkutskas apgabals ir lielāks kā Somija un Zviedrija kopā... Ja mēs esam pabijuši Kijevā, tas vēl nenozīmē, ka esam redzējuši visu Ukrainu. Ja mēs esam nokļuvuši līdz Ulan-Udai, mēs vēl neesam apceļojuši visu Burjatiju, pat ja mēs būtu atzīmējušies visos 89 Krievijas Federācijas reģionos, mēs vēl nebūtu apceļojuši visu Krieviju. Iespējas apceļot un atklāt Krieviju paliks vienmēr, pat tad, kad pārējā pasaule būs apbraukāta, izzināta, pārdalīta un apdzīvota līdz pēdējam metram.
Kas notiks tad, ja visi tiešām jums paklausīs un ceļos ar stopiem? Kurš tad strādās?
Ja visi Zemes iedzīvotāji, no maza līdz lielam, vienā baigā dienā pametīs visas savas nodarbes un aizbrauks ar stopiem tālā ceļā, tad iestāsies zemes civilizācijas sabrukums. Tas pats notiks, ja visi cilvēki vienā brīdī kļūs par māksliniekiem vai fiziķiem, vai par kosmonautiem, vai autovadītājiem, vai priekšniekiem, vai skolotājiem, vai pensionāriem – tas būtu šausmīgi. Par laimi pasaule ir iekārtota racionāli un nekad nebūs tā, ka visi cilvēki sāks nodarboties ar vienu un to pašu.
Kas attiecas uz darbu, tad katra cilvēka dzīve arī ir viņa darbs. Viens ceļo, cits sacer mūziku, trešais rūpnīcā komplektē trolejbusus, ceturtais lasa dateles no palmas. Galvenais, lai jums patiktu jūsu darbs un jūsu dzīve. Ja jums nepavisam nepatīk jūsu nodarbošanās – lieciet to pie malas. Mūsu valsts problēma ir tajā, ka daudzi cilvēki dzīvo tā, kā viņiem nepatīk. Dariet to, ko jūs gribat darīt, un jūs gūsiet panākumus.
Kādas vēl eksistē grāmatas par autostopu, izņemot tavējās,?
Ir vairākas Šaņina grāmatas: „Уроки автостопа” („Autostopa mācības”), „Хитч-хайкинг: автостопом по США и Европе” (Hitch-hiking: ar autostopu pa ASV un Eiropu”) un citas.
Gan dažām Šaņina, gan vairākām manām grāmatām ir līdzautori. Grāmata par ceļojumu uz Narjan-Maras pilsētu aiz polārā loka ir sarakstīta uz pusēm ar Jegoru Pagirevu. Grāmata par Gudrības sacensībām Maskava – Saleharda uz sarakstīta kopā ar Aleksandru Ņetužilovu. Tekstus „Brīvajai enciklopēdijai” („Вольная энциклопедия”) ir rakstījuši vairāk kā 100 cilvēki, tā ka tai es esmu ne tik daudz līdzautors, cik redaktors.
Vladimirs Diņecs ir sarakstījis vairākas savdabīgas un jautras grāmatas. Izlasiet – jums patiks!
Mūsdienās vairums cilvēku, kam padodas rakstīšana, bet kuri negrib nodarboties ar papīra versiju pārdošanu, savus sacerējumus izvieto internetā. Tur jūs varat atrast ne mazums ražojumu par stopēšanas tēmu. Autoru skaits, kuri raksta internetā, krietni pārsniedz viņu papīra kolēģu skaitu. Internets kļūst arvien populārāks un internet-autoru skaits arvien aug, lai gan es domāju, ka elektroniskie teksti pilnībā nevar izskaust papīra grāmatu pastāvēšanu.
Vai ir grūti izdot savu grāmatu?
Tas pilnīgi noteikti ir iespējams katram. Vajag šo grāmatu vispirms uzrakstīt, izveidot oriģinālu - maketu (datorā), atrast naudu (nopelnīt vai aizņemties), vienoties ar tipogrāfiju un iespiest. Taču pēc tam no iespiestajiem eksemplāriem vaļā tikt būs daudz grūtāk.
Var uzrakstīt, cik vien grib biezu grāmatu un atrast naudu izdošanai, taču tik un tā lielākā daļa ar grāmatu saistītā laika un pūliņu tiks veltīti tieši pārdošanai. Grāmatas nekļūst par dižpārdokļiem rakstīšanas gaitā - tās par tādiem var kļūt izplatīšanas procesā. Mēģiniet, strādājiet, eksperimentējiet – pats no sevis tas nenotiks.
Kas ir tava pirmā grāmata?
Starp oficiāli izdotajām grāmatām pirmā ir „Brīvo ceļojumu rokasgrāmata”, kas iznākusi 1995. gada augustā. Kopējā izdevuma tirāža bija 1520. Šī ir pirmā „oficiālā” grāmata un ir daudzu autostopēšanas literatūras kolekcionāru īpašumā. Taču tikai daži zina, ka trīs mēnešus pirms šīs grāmatas iznākšanas (7. maijā), klajā tika laists “nulles” “BCR” izdevums (tirāža 100 gab.), kuru es tirgoju Maskavā uz Arbata ielas. Šajā grāmatā bija tikai 16 A5 formāta lapaspuses.
Tāpat man ir saglabājušies pirmo braucienu apraksti gan rokrakstā, gan, datorā, gan iespiestā variantā (pagaidām tie nav pieejami plašai sabiedrībai).
Bērnībā esmu sarakstījis samērā daudz sacerējumus par tēmām, kas nav bijušas saistītas ar ceļošanu. Skolas dzīves beigās (1990-91) es sarakstīju Grāmatu par kultūru, kurā es atmaskoju visus cilvēces aizspriedumus. Tā tika izprintēta vairākos eksemplāros un to ir lasījuši ne tikai mani klasesbiedri, bet arī, daži viņu vecāki un skolas direktors (atsauksmes bija dažādas).
Vēl manā arhīvā glabājas ne mazāk kā simts manu agrākas bērnības grāmatu, rokrakstu un mašīnrakstu (to tirāža nepārsniedz 8 eksemplārus).
DAŽĀDI
Kam jūs, autostopotāji, vispār esat vajadzīgi?
Par visiem nepateikšu, atbildēšu par sevi. Es izzinu apkārtējās pasaules likumsakarības, būtību un likumus, kas tajā darbojas. Cenšos kaut ko uzzināt un pavēstīt par to cilvēkiem – mācīties pats, mācīt citus. Gribu, lai cilvēki ierauga dažas apkārtējās pasaules īpašības, kuras esmu ieraudzījis es. Par to es stāstu cilvēkiem savās grāmatās un lekcijās – par apkārtējās pasaules īpašībām, likumsakarībām un pareizu uzvedību tajā.
Kāpēc tu nelieto alkoholu?
Uzskatu to par bezjēdzīgu nodarbošanos, kā arī muļķīgu piemēru cilvēkiem, kas ir ap mani.
Pie viena vēlos brīdināt, ka pie manis ciemos nedrīkst ierasties ar alu vai citiem alkoholiskajiem dzērieniem (neatkarīgi no tā, vai jūs to glabājat sava organisma iekšpusē vai ārpusē).
Tev patīk, ka tevi iztaujā žurnālisti?
Žurnālisti mēdz būt dažādi. Nez kamdēļ tie žurnālisti, kas raksta par autostopu, lielākoties pilnīgi neizprot šis nodarbes jēgu un sacer murgainas „variācijas par tēmu”. Tā kāds žurnālists no trokšņainas avīželes savārstīja pusi lapas ar interviju; viņš jautā, piemēram, kāpēc jums tā patīk Āzijas valstis? Un es viņam atbildu (it kā): pirmkārt, cilvēki tur ir viesmīlīgāki, otrkārt, šņabis lētāks... Kaut kas tāds ir jāizdomā!
Tieši tas, kas žurnālistam galvā, tas arī parādās rakstā. Cits žurnālistu cilts pārstāvis parādīja mani kā unikālu cilvēku, kas nekad dzīvē nav maksājis par braucienu, trešais – kā cilvēku, kam patīk dažādas briesmas un nepatikšanas un tā tālāk. Daudz gudrāk rīkojas žurnālisti, kas visu vajadzīgo saviem rakstiem pārraksta no manām grāmatām - vismaz nebūs rupju kļūdu.
Principā žurnālisti mēdz būt dažādi; ar dažiem pat interesanti sarunāties, citi nav tādi, viņu atbalstam lai tiek šī grāmatiņa. Izvēlieties vajadzīgo jautājumu skaitu, saīsiniet – un intervija gatava! Ja slinkums pārrakstīt no grāmatas – paņemiet elektronisko versiju mūsu mājas lapā www.avp.travel.ru, https://a-krotov.livejournal.com.
Savas grāmatas tu raksti pa ceļam vai mājās?
Pa ceļam es cenšos pierakstīt piezīmes, atzīmēt tās lietas, ko mājās būs grūti atcerēties: cilvēku vārdus, pilsētu nosaukumus, sarunu fragmentus, interesantus dialogus. Ceļojumā es rakstu dienasgrāmatu un sūtu vēstules saviem vecākiem un draugiem. Jau (esot) mājās, sēžos pie datora, ņemu pierakstus, atceros pagājušo ceļojumu un rakstu visu grāmatu līdz galam.
Vai tev ir sieva, bērni?
Runājot par sievu – nevēlos būt piesiets kādam noteiktam cilvēkam, kad apkārt ir vesela pasaule. Lieki pienākumi man nav vajadzīgi. Un muļķīgais vārds[6] „laulības” runā pats par sevi: „reģistrēts brāķis”...
Bērnu man arī nav un negrasos tos radīt. Paskaidrošu, kāpēc.
Uz pasaules cilvēku jau ir ļoti daudz, bet daudzi no tiem ir nelaimīgi vai tiem ir daudz dažādu problēmu. Pasaulei ir vajadzīgs mūsu darbs, nelaimīgu cilvēku jau ir vairāk kā laimīgu. Jāstrādā pie pasaules uzlabošanas, jāuzlabo dzīve jau esošajiem cilvēkiem, nevis jāvairo potenciālā darba apjoms ar jaunu un jaunu cilvēku radīšanu.
Jūs vēlaties radīt bērnu un barot to? Lūk, cik daudz cilvēku jau vēlas, lai tos pabaro, pabarojiet viņus! Jums gribas radīt bērnu un audzināt viņu? Lūk, cik daudz cilvēku vēl nav izaudzināti, audziniet viņus! Jums gribas, lai mājās dzīvo maza radība? Lūk, cik daudz dažādu izmēru un vecumu radību neatteiksies padzīvot pie jums, izvēlieties! Jums gribas radīt bērnu un mīlēt viņu? Rau, cik daudz cilvēku (un bērnu tai skaitā) cieš bez izpratnes un mīlestības, mīliet taču viņus!
Kad ap mums vairs nebūs cilvēku, kas ir jāpabaro, jāizaudzina, jāizmitina, jāiemīl, kad visi būs laimīgi un paēduši, tad arī varēs domāt par papildus organismu radīšanu. Bet līdz tam mums pagaidām ir bezgalīgi tālu.
Kāda ir tava izglītība?
Parastā skola un divi ar pusi gadi MAI (Maskavas Aviācijas Institūts) Lietišķās matemātikas fakultāte. Pēc tam aizgāju akadēmiskajā atvaļinājumā, bet no tā parasti neatgriežas. Izvairījos no armijas, šobrīd vadu brīvu dzīvi un mācīties vairāk negrasos.
Nedomāju, ka brīvai un laimīgai dzīvei ir jāizpilda 10-15-20 gadus ilgs izglītības rituāls Nedomāju, ka katram cilvēkam ir jāiziet daudzgadīga procedūra, lai sevi pārvērstu par skrūvīti valsts iekārtā. Nedomāju, ka papīrs par to, ka esi izgājis visus institūtus, armijas un citus rituālus, ir tam iztērētās dzīves vērts.
Tādas iestādes kā skola, institūts, armija utt. nekādi nemāca to, kā būt sev pašam, tie māca, kā būt līdzīgam citiem. Bet būt līdzīgam citiem diez vai ir dzīves jēga.
Autostops – tas ir princips vai dzīves stils?
Ceru, uzmanīgs lasītājs jau ir sapratis, ka autostops – tā vienkārši ir pārvietošanās metode, dzīves iepazīšanas metode, Lielā Ceļojuma daļa. Tas nevar būt ne princips, ne stils, ne īpašs manas dzīves mērķis. Viena no metodēm, kā izpētīt apkārtējā Visuma uzbūvi un būtību. Lai pats būtu pareiza šī Visuma daļa, ir derīgi iztēloties apkārt esošo mehānismu.
Vai ceļošana var būt dzīves jēga?
Daudzi cilvēki ir atstājuši pēdas vēsturē kā ceļotāji, daudziem ceļošana ir bijusi būtiska viņu dzīves sastāvdaļa. Protams, tādi cilvēki ir nodarbojušies arī ar citām lietām. Atcerēsimies dažu ceļotāju vārdus: Amundsens, apustulis Pāvils, Afanasijs Ņikitins, Vorovs, Gudzons, Dežņevs, Jermaks, Kolumbs, Konjuhovs, Kuks, Magelāns, Marko Polo, Mesners, Mihluho – Maklajs, Nansens, Papanins, Rērihs, Stefans Permskis, Fainess, Habarovs, Tūrs Heijerdals, Čerskis un daudzi, daudzi citi.
Vieni rakstīja grāmatas, otri dibināja pilsētas, trešie gleznoja, ceturtie sludināja, piektie tirgojās, sestie bija zinātnieki... Ir bijuši arī tādi cilvēki, kas ir nodarbojušies tikai ar ceļošanu.
Kā atšķiras ceļošana no klaiņošanas?
Ar mērķi.
Vai tieksme uz ceļošanu var kļūt par atkarību?
Var. Tāpat kā par atkarību var kļūt, piemēram, tieksme uz naudas pelnīšanu, tieksme uz ēdienu, vai televizoru, pieķeršanās mantām vispār. Gudrs cilvēks priecājas par dzīvi bez atkarībām.
Vai ceļošana nav bēgšana no reālās dzīves?
Drīzāk tas ir solis pretī reālajai dzīvei.
Kā tu nopelni naudu?
Rakstu un pārdodu grāmatas.
Kādu mūziku klausies?
Kāda skan, tādu klausos. Galvenais, lai netraucē.
Kāpēc tu nedzen bārdu?
Velti! Jau mēģināju – atkal ataug.